August 18th, 2010

• Nekad
• 8/18/10 12:11 am
• Tu šodien esi ļoti skaista! Es paskatījos savā spoguļa lauskā un klusi nočukstēju.
  Nav neviens cits, kas to pasaka. Šorīt.
  Nodevīgi.
  Kaila, ūdens lāsēm ritot pār ķermeni, es eju pēc dvieļa, kuru esmu aizmirsusi paņemt - nav no kā kautrēties. Šodien.
  Paņemu ķermeņa losjonu un noliekot kāju uz palodzes, es maigi, glāstošām kustībām, rotaļīgi veldzēju savu ķermeni...
  Nav neviens, kas to izdarītu manā vietā. Šodien.
  Es neģērbjos, es palieku kaila, ieslēdzu filmu, ieritinos starp spilveniem.
  Nav kas skatās ar mani. Šovakar.
  Miegs izrāda savu varu pār mani, paņemu savu segu, apsedzu krūtis un vēderu un mēģinu aizmigt.
  Nav neviens, kas traucē. Šonakt.
  Tā ir tik labi. Šonakt.
  Rīt es vairs tā negribu.
• IekantējaPiesit kanti

• Bitersweet
• 8/18/10 09:13 am
• Paņemu sevi aiz rokas un vedu prom no visiem, es vēlos klusumu, sirds vēlas kliegt, bet prāts raudāt. Vienīgā doma skan galvā - aizbēgt, ļoti ātri, ļoti tālu... Es skrienu pom, manas sajūtas kliedz tik skaļi, ka es nedzirdu savus soļus, es nedzirdu pat savas domas... Es nokrītu zemē. Nav man asaru. Vairs nav. Kaut kas liels, melns plēš uz pusēm manu sirdi, manu ķermeni plosa dusmas, naids, sāpes, es sažņaudzu rokās zāles stiebrus, es nespēju kliegt - tik ļoti esmu sevi nocietinājusi, es neprotu to parādīt, neprotu sevi atbrīvot. Es sažņaudzu rokas dūrēs un situ tās pret zemi, lūdzos, lai sāp fiziski, labāk, lai tas sāp fiziski!
  Kliedz! Man aiz muguras atskan balss... Kamēr neiemācīsies kliegt, tikmēr neatbrīvosi sevi no sajūtu un sāpju sloga. Izkliedz visu! Es paskatos uz Tevi, protams es nekliegšu, ar mani viss ir labi. Es pieceļos, savācos un staltu stāju nostājos Tev pretī. Man šķiet šausmīgi apzināties to, ka tikko Tu mani redzēji tādu - patiesu. Man ir kauns par savu vājumu.
  Es gribētu, lai Tu man pasaki - kam citam, ja ne man... Es saprastu. Tad es sabruktu tavās rokās, lai Tu man palīdzētu piecelties un man vairs nebūtu jākrīt.
  Bet Tevis nav. Tātad mans viss paliek kāds tas ir.
  Paldies par iemācīšanu mīlēt roku, tagad tas ir vienīgais, kas spēj mani uznest tik augstu un nomest tik zemu, tas palīdz izturēt, jo man nav kur skriet...
  Es skatos Tavās acīs.
  Tevis nav manās acīs.
• IekantējaPiesit kanti

• Tā nav.
• 8/18/10 09:30 am
• Aizspiežu acis un lūdzos, kaut nebūtu to redzējusi. Tu esi ar citu. Es vēlos, kaut zeme atvērtos un es varētu pazust zem tās. Man jādzīvo bez Tevis.
  Es ātri pagriežos, lai ietu atpakaļ, pie velna to, kur es gāju, es pat vairs neatceros kur es gāju, es vēlos, lai kāds izdedzina no manis to skatu, kā sliktu tetovējumu. Diemžēl nav kas to spēj, jātiek pašai galā. Dzirdu Tavu balsi, Tu saki - Pagaidi! Es negribu dzirdēt Tavu balsi, negribu atkal lūkoties acīs, kurās es reiz slīku, nevēlos sajust Tavu smaržu, kuru dievināju - es nevēlos, lai Tu nāc man klāt, Tu vēl esi dzīvs manī... Tu panāc mani, nostājies priekšā, paņem savās siltajās rokās manu seju un skatienam izmisīgi šaudoties, Tu saki - es Tevi tik ilgi meklēju, es tik ļoti uztraucos!
  Es visa trīcu, nē, man nav auksti, es uztraucos... Tu prasīsi kāpēc es aizgāju... Kāpēc gan es aizgāju...
  Neprasi. Apskauj mani un ved mājās! Es vairs neiešu prom.
• IekantējaPiesit kanti

• Migrēna
• 8/18/10 09:46 am
• Es sēžu un gaidu autobusu, Tu sēdi pretējā ielas malā un skaties uz mani, es skatos uz tevi, es domāju, es fantazēju par tevi - es pieceļos, neskatoties apkārt es dodos tieši pie tevis. Es tevi gribu! Sažņaudzu dūrē tavus matus un nospiežu tavu galvu sev pie cirkšņiem, Tev nav divreiz jāsaka, Tu skūpsti mani, es aizveru acis, Tu stingrā tvērienā satver manu sēžamvietu un kā neprātīgs tuvojies manai kājstarpei... Es tevi apstādinu. Gulies! Es palieku roku Tev zem krekla un ar nagiem spēcīgi novelku pār tavu augumu, tas mani uzbudina, Tu vēlies, lai es būtu tuvāk, Tu spēcīgi mani velc klāt, bet nebūs tā, kā Tu gribi. Pagaidām. Es spēcīgi skūpstu Tevi, es gribu, lai Tev sāp.. Ar rokām turu Tevi tik spēcīgi, ka Tev grūti elpot, iesēžos Tev klēpī - mmmm, Tu gribi mani, es atpogāju tavas bikses un ieslidinu roku tajās... Satriecoši. Tu novelc manas biksītes... Tu esi spēcīgs, man tas patīk, Tu pagriez mani un...
  Pīp, pīp, pīp...
  Sasodīts!
  Es atveru acis....
  Sasodītais modinātājs!
• IekantējaPiesit kanti

• Swing by myself
• 8/18/10 10:22 am
• Es glāstu sevi... Tu acis nenovēršot mani vēro, Tu vēlies man pieskarties, bet nedrīkst, Tu neesi mans.
  Es dejoju Tev... Tu vēro.
  Es ar krūtīm Tev pieskaros, es lēnām atliecos un aizveru acis... Tu vēro, Tev acīs izmisums.
  Es pagriežos un apsēžos Tev klēpī, eleganti izliecos, lai Tu saprastu ko es spēju dot... Tu vēlies ko pateikt, bet nevari. Vēro mani!
  Es apsēžos uz gultas, paveru kājas un pieskaros sev. Tu kliedz, bet es nesaprotu. Es teicu vēro!
  Es sasniedzu orgasmu, kaisles trīsās es lēnām turpinu spēlēties ar sevi... Tu esi piekusis kliegt, Tu esi kā zvērs.
  Es saģērbjos, uzspiežu Tev uz pieres atvadu skūpstu un aizveru aiz sevis durvis, atstājot tevi istabā, ar aizsietu muti un piesietu pie radiatora.
  Es taču Tev teicu - nespēlējies ar mani.
• IekantējaPiesit kanti

• Piedega
• 8/18/10 03:04 pm
• Es skatos Tev acīs, es lasu un lieliski zinu, ko Tu domā, tavas acis ir dvēseles spogulis...
  Tu novērs skatienu un tas pieliek punktu manām šaubām.
  Tas viss ir ierakstīts sejā, katru reizi, kad Tev nodreb uzacs, kad Tu centies apslēpt sajūsmas smaidu, kad Tu mēģini man tuvoties, kad Tu noķer mani. Tu zaudē galvu, tevi reibina mana klātbūtne. Tu domā, Tu vēlies man visu pateikt, Tu vēlies man visu vienkārši pateikt, bet Tu baidies. Pareizi dari.
  Vai Tu lasi mani kā atvērtu grāmatu pēc manām acīm?
  Es neskatos uz tevi, es nevēlos, ka Tu redzi.
  Kur Tu esi noslēpumainais, kad ienāksi ar abām kājām manā dzīvē? Man vēl ilgi būs jāsapņo par tevi?
  Nu labi, tad vēl mazliet - izskrienies, izbaudi to, ko sauc par dzīvi, jo kad tikšu tev klāt, tad nelaidīšu vairs vaļā, ar nagiem ieķeršos tavā miesā un neatstāšos ne uz mirkli vairs no tevis. Es taču tik ilgi esmu tevi meklējusi.
• IekantējaPiesit kanti

• Manam sapņu vīrietim
• 8/18/10 03:20 pm
• Joprojām nespēju noticēt! Es atnāku mājās, durvis ir pusvirus, es sažņaudzu roku dūrē, gatavojos sist tam, kas ielauzies manā dzīvoklī, tam, kas ielauzies manā dzīvē... Pēkšņi Tu iznāc no virtuves puses un smaidot saki - mīļā, es tūliņ beigšu gatavot, ej istabā un sagatavojies. es ieplešu acis, bet satraukumā automātiski izpildu lūgumu. Ieeju istabā un atmiņas man piešķir tava fantastiskā torsa, eņģelim līdzīgās sejas iemūžinājumus... Es nespēju noticēt. Apsēžos, Tu ienāc istabā un ielej manā glāzē kokteili, pasniedz man. Es skatos uz tevi, ārprāts, kā es dievinu tevi, esmu atkarīga, esmu apžilbināta. Es izdzeru kokteili. Joprojām man nav ne nojausmas, kas Tu esi... Skatos uz tevi. Tu piecelies kājās un saki, "ak jā - aizmirsu stādīties priekšā, mani sauc Tavu Fantāziju Piepildījums!" Es klusi nomurminu "aizveries, ņem mani un dari ko gribi, forever and ever"
  Jā, tu ne mirkli nevilcinājies. Mans sapņu vīrietis tā nedarītu.
  Perfekti.
  Kaut tas nekad nebeigtos.
  Kas Tu esi?
• IekantējaPiesit kanti

• Pret tavu gribu
• 8/18/10 07:14 pm
• Klusi, klusi attaisās istabas durvis, es aiztaisu acis, lai neredzētu. Es guļu. Tu apsēdies uz gultas malas un cieši skaties manī, Tu zini, ka es neguļu. Tu noglāsti man galvu. Tu esi atnācis no mēģinājuma, nedaudz smaržo pēc alus, pēc cigaretēm, esi sasvīdis un noguris. Tu nogulies man blakus, piekļaujies man, klusi nočuksti dievinātos vārdus... Un pagriez muguru. Pār vaigu norit dedzinoša asara... Tad otra...
  Atgriezies manī, šeit ir tavas mājas - pie manis.
  Sirds sažņaudzas, maza daļiņa, ko sauc par vilšanos, atdalās no tās.. Ar katru vilšanos es zaudēju daļiņu no sirds, bet Tu zaudē daļiņu no manis. Es mīlu tevi.
  Un tā katru reizi.
  Kāpēc Tu neļauj man sevi mīlēt...
• Ģeniālais skaņdarbs: Beseech - Read between the lines
• IekantējaPiesit kanti

• Viena
• 8/18/10 10:47 pm
• Lietus līst, man kļūst vēsi, es aizveru logu, es nevēlos palikt viena ar savām domām.. Es uzslēdzu skaļi mūziku, nosēžos zemē un cenšos pilnībā nodalīt savas izjūtas, joprojām ir auksti. Es skatos uz durvīm un gaidu, kad tās atversies un ienāksi Tu, bet tā nenotiks. Tevis taču nav. Man uzmetas zosāda, bet es nesteidzos apģērbties... Es ieķeros savos matos un stingri turu tos, es zinu, ka tas apstākļu būtību nemainīs... Jūtu, ka emocijas pārņem manu ķermeni mūzikas iespaidā. Man sāp. Sāp sirds. Bet to neviens neuzzinās.
• IekantējaPiesit kanti