Depresants

Manam sapņu vīrietim
8/18/10 03:20 pm
Joprojām nespēju noticēt! Es atnāku mājās, durvis ir pusvirus, es sažņaudzu roku dūrē, gatavojos sist tam, kas ielauzies manā dzīvoklī, tam, kas ielauzies manā dzīvē... Pēkšņi Tu iznāc no virtuves puses un smaidot saki - mīļā, es tūliņ beigšu gatavot, ej istabā un sagatavojies. es ieplešu acis, bet satraukumā automātiski izpildu lūgumu. Ieeju istabā un atmiņas man piešķir tava fantastiskā torsa, eņģelim līdzīgās sejas iemūžinājumus... Es nespēju noticēt. Apsēžos, Tu ienāc istabā un ielej manā glāzē kokteili, pasniedz man. Es skatos uz tevi, ārprāts, kā es dievinu tevi, esmu atkarīga, esmu apžilbināta. Es izdzeru kokteili. Joprojām man nav ne nojausmas, kas Tu esi... Skatos uz tevi. Tu piecelies kājās un saki, "ak jā - aizmirsu stādīties priekšā, mani sauc Tavu Fantāziju Piepildījums!" Es klusi nomurminu "aizveries, ņem mani un dari ko gribi, forever and ever"
Jā, tu ne mirkli nevilcinājies. Mans sapņu vīrietis tā nedarītu.
Perfekti.
Kaut tas nekad nebeigtos.
Kas Tu esi?
Iekantēja Piesit kanti