August 19th, 2010

• Tādas attiecības
• 8/19/10 09:37 pm
• Pieceļos, aizeju uz dušu, kāri izbaudu ūdens sniegto veldzējumu...
  Noslaukos un atgriežos istabā, viņš vēl ir gultā... Sniedz man pretī roku, bet es nevaru palikt.
  Pirms iziešanas pa durvīm, viņš panāk mani - kails, satriecoši skaists, es uz atvadām veltu iekāres pilnu un pētošu skatienu...
  Viņš piekļaujas man un kārtējo reizi mēģini mani apturēt... "Es Tevi mīlu - Tu to zini" viņš nosaka.
  Es zinu, bet es nepiederu viņam. Mana sirds ir aizņemta. Viņš to zini, bet nepārstāj censties.
  Es atbrīvojos no viņa skavām un dodos mājās... Pie tevis.
  Jā, es uzturu divas attiecibas, man tas netraucē, Tev tas netraucē un viņam tas netraucē.
  Es dievinu jūs abus, bet mīlu tikai vienu.
  Ienāku mājās, nosviežu atslēgas, ieeju virtuvē, ieslēdzu kafijas automātu, atveru ledusskapi...
  Tajā atkal nekā nav, nopūšos, saleju krūzēs kafiju, sabužinu matus un dodos uz guļamistabu, modināt Tevi, mīļais...
  Nolieku Tev blakus kafiju, tās aromāts tevi pamodina. Nostājos Tev pretī un lēnām sāku pogāt vaļā savu kleitiņu.
  Es gribu Tevi - neprātīgi, man tevis nekad nav gana!
  Tu ērti iekārtojies gultā un ar veiklu kustību ieslēdz mūziku. Mmm!
  Zem kleitiņas nekā nav, Tu ieplet acis, pēc apveidiem es redzu cik ļoti ilgojies pēc tikšanās.
  Es nosviežu zemē kleitiņu, aicinoši nostājos pie palodzes - Tu jau zini kā man vislabāk patīk!
  Tu veikli izlec no gultas un jau tavas rokas meklē visīsāko ceļu pie manis...
  Kā jau ikviena reize ar tevi - kārtējā neaizmirstamā reize...
  Sēžam uz grīdas, es izvelku cigareti, ievelku dūmu un nu ir bauda pilnībā.
  Tu paskaties uz mani un saki... "Tu atkal biji pie viņa"
  - "Jā, esmu nerātna meitene, ļoti, ļoti nerātna"
  Tu veiklu kustību nogāz mani četrrāpus un neprātīgā kaislē iegūsti mani vēlreiz... Un vēlreiz...
  "Es Tevi mīlu, mīļais!"
  - "Es Tevi vēl vairāk mīlu, mīļā"
  Un labāk vairs nevar būt...
• IekantējaPiesit kanti

• Pieklauvē
• 8/19/10 10:18 pm
• Saritinos segās un cenšos aizbēgt no sajūtām, aizbēgt no sāpēm, no neizbēgamā.
  Es domās kliedzu tik skaļi, lai realitātē to varētu pat sadzirdēt.
  Aizmigt, aizmigt, aizmigt...
  Tūliņ jau man tas izdosies, acis aizspiestas tik ļoti, ka asaras dara savu darbu, rada miedziņu.
  Dzirdu kāds klusi klauvē... Domās es saprotu, ka tas nav man, man neviens neklauvē..
  Es sastingstu un ieklausos... Nē, tomēr jāiet pārbaudīt... Un ja nu..
  Es nez kāpēc, nostājos uz pirkstu galiem un klusi, nedroši apvaicājos - kas tur ir...
  izdzirdu tavu balsi, grasos atvērt durvis, bet saprotu, ka esmu pavisam kaila...
  Skrienu uz istabu meklēt drēbes, uzrauju mugurā pirmo, kas pa rokai un skrienu Tev atvērt durvis.
  Man vairs nav vienalga par to, ja Tev sāp...
  Es ieraugu tevi... Vārdi ir lieki.
  Mēs domājam vienu un to pašu, jūtam vienu un to pašu.. Varbūt.
  Tu mani nobiedēji, es Tev parādīju kā ir baidīties, mēs taču esam kviti.
  Esmu tavās spēcīgajās rokās.
  Pasaule vairs negriežas.
  Laiks ir bezspēcīgs.
  Es izdarītu visu, lai Tu paliktu.
  Bet visam savs laiks.
  Mosties cerība no miega!
• IekantējaPiesit kanti

• Pē
• 8/19/10 11:40 pm
• Cauri mani sapņi
  Rādās katru nakti
  Atnāk un aiziet
  Bet nepiepildīti paliek
• IekantējaPiesit kanti

• Close to the edge
• 8/19/10 11:56 pm
• Redzu meiteni, viņa gauži raud.
  Es zinu, ka viņas asaras tikai sirds var sajust.
  Es zinu, ka viņas asaras tikai mīla var dziedēt.
  Es zinu, ka viņas asaras tikai es varu redzēt.
  Es aizeju prom no spoguļa.
  Gotiskā sirds mana.
  Tas ir labākais, kas ar mani noticis.
• IekantējaPiesit kanti