January 17th, 2010

• Stāsts par karabāzi
• 1/17/10 12:05 am
• ...Kā jau nojaušat mūsu trijotne maniakāli un alkatīgi meklēja informāciju par visām maģiskām, traģiskām, noslēpumainām vietām... Atradām kādu karabāzi dziļi, dziļi mežā un meža ceļu labirintos... Meklējām - pirmajā braucienā neatradām... Otrajā braucienā maldījāmies, maldījāmies, līdz nesaprotami kādā veidā, bet cēli piebraucām pie kādiem MILZĪGIEM vārtiem, kas veda... PAZEMĒ - tieši iekšā kalnā... Atstājām mašīnu tā, lai uguņi spīd iekšā milzīgajā telpā, bet ar mašīnas gaismām nepietika, lai to visu tukšumu ar gaismu piepildītu, saņēmāmies un uzmanīgi devāmies iekšā - sajūtas drausmīgas, tādas, itkā tūliņ notiks kas neatgriezenisks - vārti aizvērsies, jeb mēs tumsā uzdursimies kādai militārai tehnikai, kādam maniakam, vai slepkavam, kas tur slēpjas... Ejam, diezgan cieši viens pie otra, jo šķiltavu gaismā knapi redzams kur kāju spert, katrs vārds vienkārši pazūd telpā - tā skaņa neatsitas pret sienām... Puikas apstājas... es eju uz priekšu, paspīdinu gaismu uz sānu un nepatikā ieraugu, ka tieši no manis uz abām pusēm ved garš, lāstekām (ārā vasara, bet tur iekšā ziema) apledojis gaitenis, mazliet paejos pa gaiteni un atklāju, ka no manis uz sānu atkal ir kāda telpa, skaļi pasaku A! un nesagaidot "atbildi" nesos ko kājas nes laukā no turienes... Kā vējš. Nu nebija nekā tur, tikai tumsa - biedējoša tumsa, šausminoši fantāzijas radīti rēgi...
  Pa cik mani puikas ir vēl mīzīgāki par mani (attiecībā uz "paranormālām" lietām), tie jau pirms manis bija aizlasījušies uz drošāku vietu - gatavi lekt mašīnā, ja nu kas :D
  Braucot tālāk pa senu asfaltu, kas mijas ar betona plāksnēm, iebraucām tritorijā - milzīgu graustu rajonā, trīs, labi saglabājušies karkasi - viens kaut kas līdzīgs virszemes garāžām, bet nu patiešām "lielai" tehnikai, protams pie sevis domās jau fiškojam, kas tur varēja glabāties, no 375 Urālīša, līdz 6x6 Krazikam, moš pat kāds riktīgs bruņutransportieris (nez gan kāpēc)... Eh, palodājam, devāmies uz nākošo ēku - kaut kas līdzīgs svariem, bet nedomāju, ka tie bija svari, nesapratu kāpēc tie tur tādi būtu vajadzīgi un pārāk lieli un pārāk dīvaini projektēti... Vienā no "svaru" tranšejām (vienā no tām atradās dīvainas metāla konstrukcijas) puikas atrada artilērijas lādiņu - jomajoo... Atkal stresiņš ribās... "Svaru" vienā sānā atradām pamatīgi aizmūrētus bunkurus (ap kuriem pamatīgi, dziļi grāvji), nerodot nekādu ieeju, ne pat mazu caurumiņu, likāmies mierā... Ejot uz mašīnu atradu meža zemenes, salasīju, un pa cik pašai zemenes negaršo( vai arī šajā gadījumā - negribas noindēties), atdevu tās puikām :)
  A par izrakumiem, ar detektoru meklējot mežā viskautko interesantu, es jums nestāstīšu :) Nu vismaz šodien vairs nē ;)
  Viss... Trijotnes piedzīvojumi uz šonakti ir beigušies...
• Ģeniālais skaņdarbs: Guns'N'Roses - Sex, Drugs and Rock'N'Roll
  Oma: Vientulīga
• IekantējaPiesit kanti

• Atmiņstāsts par mopiņu karu
• 1/17/10 10:55 am
• Kad biju maza, man protams tāpat kā citiem zēniem (:D)interesēja mopiņi, to uzbūve, iespējamā pārbūve un da jebkādi remonta darbi, BET lieta tāda, ka zēni mani, diez kāpēc, neatzina par savējo zēnu starpā, kad gāju tuvāk, tad apmētāja ar āboliem, akmeņiem, kartupeļiem - nu atkarībā no sezonas :D Vot, skumji, bet es nemetu plinti krūmos, katru dienu, kad plānojās kāds remonts, vai cits action garāžiņā, es kādas pāris stundas iepriekš uzrāpos ābelē, kas iepretim garažai un tādejādi es redzēju un dzirdēju visu :) Rezultāts saniegts, tik žēl, ka dzirdētais un redzētais nematerializējās. Pirmoreiz pie mopiņa remontdarbiem tiku tikai gadus sešus pēc minētajiem notikumiem.
• Ģeniālais skaņdarbs: Flipsyde - Someday; Skippin Stones u.c.
  Oma: Roķīga
• IekantējaPiesit kanti

• Atmiņstāsts no pamatskolas laikiem.
• 1/17/10 11:16 am
• ...Dīvaini, man bērnībā nebija pulkstens... Neviens pats pa visu māju, mamma aizejot no mums paņēma līdz visu, atstājot mūs ar tēti uz viena aptuveni metru plata dīvāna... Un arī tētis, kā jau parasti nebija mājās, lai mani modinātu.. Tā nu parasti uzticējos savai bērna intuīcijai un katru reiz, kad pamodos un bija kaut nedaudz gaišs jau, es somu rokās, devos uz skolu, vēl pirms sāka nākt pirmie bērni, paspēju nosnausties uz skolas betona apmalītes, vai aukstākā laikā pie durvīm. Man vienmēr sala. Tad nu kārtējo rītu kad daudzmaz gaišs kļūst, es paķeru savu pekeli un dodos uz skolu, aizeju - neviena nav - kā parasti, ārā sniegs līdz ceļiem, puteņo, es pielieku somu priekšā, lai tik ļoti nepūš vējš virsū, laižos aukstuma radītajā snaudā... Pamodos, kad kāds mani kasīja laukā no kupenas, uzstājīgi jautājot, ko es pie skolas daru svētdienā? Tas bija tētis... Pa ilgiem laikiem atkal blakus. Meklējis mani. Cik mīļi.
• Ģeniālais skaņdarbs: Quireboys - I Don't Love You Anymore
  Oma: Vientulīga
• IekantējaPiesit kanti

• Secinājums.
• 1/17/10 01:43 pm
• ...Pārskatot savus atmiņas ierakstus par pozitīvajiem mirkļiem manā dzīvē, izsecināju, ka vissmieklīgākie atgadījumi man ir tiši no seksuālās dzīves! Eksperimenti, kritieni, ablomi utt. Tik domāju, nebūtu nepiedienīgi tādas lietas te rakstīt? Šeit taču nav vecuma ierobežojuma, ko? Negribētos, lai kāds nelīdzsvarotais (lasīt - pusaudzis) ko tādu atkārto :D Labi, teikts, darīts, meklēšu cita veida atmiņas :) Bet visas ir vai nu nelaimīgas, vai nu neķītras. Ou atcerējos dažas tā neko, jāatceras tik rūpīgi notikumu secība un tad jau :))
• Ģeniālais skaņdarbs: Quest Pistols - On Rjadom
  Oma: Vientulīga
• IekantējaPiesit kanti

• Atmiņstāsts par melno Volgu.
• 1/17/10 02:43 pm
• ...Sensenos laikos :D
  Kā jau sīkajiem pieņemts stāstīt šausmu stāstus, kaut kur arī izdzirdējām stāstu par melno Volgu, kas braukā krēslā apkārt, iesūc sevī cilvēkus un pēc tam sadalītus sīkos gabalos izmet ārā. Kādu vakaru, nogurušas no klaiņošanas, šagojam atlikušos trīs km gar ceļa malu mājā, krēslo, ir migla... Protams, lai mūs neviens nepaņemtu savā Volgā, tēlojam kroplītes - es velku vienu kāju, seju savelku drausmīgā grimasē, druška ko līdzīgu, tikai vēl trakāk uzsverot savu ačgārno gaitu. Ejam, dzirdam, brauc mašīna - automātiski pastiprinam savas "briesmības" :D Mašīna samazina gaitu - atskatos un ieraugu tumšu VOLGU! Panikā ko kājas nes, metos grāvī iekšā, aiz rokas paķerot drušku sev līdz, metos iekšā mežā, dzirdam kāds nopakaļus sauc un skrien mums pakaļ, ārprāta šausmās diedzam ko vien kājas nes, pa cik mežā dikti tumšs, noliekos uz acīm - nu tā pamatīgi, kamēr atčohnījos, sekotājs jau turpat blakus, ķer mani pie rokas un rauj augšā, es aizžmiedzot acis kviecu, spārdos, cik man spēks, bet sekotājs tāpat mani nelaiž vaļā, šausmās apjaušot, ka mani samals gabalos, maucu cik vien spēka pa vietu, kur vajadzētu būt acij. Atbrīvojusies, laižos atkal bēgt, pa īsākajām takām uz māju, pārbrienu pāri upei... Un faktiski jau mājās :) Hū! Ieskrienu mājā, sirds dauzās kā negudra, ieeju istabā - a tur stāv tētis un kāds baismīga izskata čalis - saskrāpēts, asiņains, novārtījies, izrādās mans vecākais brālēns - cietis no manas rokas, esot gribējis mani tikai izvizināt ar "lepnu" mašīnu. A es viņu šitā! Kopš tās dienas biju vietējo bieds :D
• Ģeniālais skaņdarbs: Marilyn Manson - Nobodies
  Oma: Vientulīga
• IekantējaPiesit kanti

• Atmiņstāsts par remontstrādniekiem...
• 1/17/10 03:18 pm
• Dzīvojot Rīgā notiek šādi - pamostos, kaila izpūrusi izveļos no migas, lēnām, staipoties eju gatavot kafiju... Atveru virtuves žalūzijas, uzlieku ūdeni vārīties, apsēžos uz galda malas un ķemmēju savus izpūrušos matus, uzmetu skatienu grīdai - uz tās redzamas dīvainas ēnas, uzmanīgi griežos uz loga pusi un tur TAS ir - pieci purni blenž uz mani! Nekaunīgi, kā izbadējušies suņi uz gaļas gabalu. Aizsedzot savas īpašās vietas, ieskrienu istabā, apģērbjos, pēc tam gar sienu lienot, aiztaustos līdz žalūziju aizvēršanas striķītim :D
  Kāpēc neviens mani nebrīdināja par fasādes remontu, ko?! Piecas dienas dzīvoju kā vampīrs - izgāju tikai pēc deviņiem vakarā, tieši tikos tie puiši beidza darbus.
• Ģeniālais skaņdarbs: Linga - Atdodies Man
  Oma: Vientulīga
• IekantējaPiesit kanti

• Dzīvojot Rīgā...
• 1/17/10 03:28 pm
• Kādu vakaru, nākot mājās no pastaigas uz bendzīntanku pēc kafijas, uzeju, ka pie mana pagalma vārtiem divi cilvēki aizrautīgi mīlējas.. Piesarkstu, bet manot, ka viņi mani neievēro, es ar klusu "atvainojiet" centos aizbāzt pirkstus līdz tam verķītim, kurā jāievada kods, lai tiktu iekšā... Viņi līdzjūtīgi nedaudz pavirzās sāņus, īpaši nepārtraucot veiklās un manuprāt neērtās kustības. To vakaru es domāju, ka dulla palikšu, tas bija super... eh. Gods un slava tiem kas netika līdz savai migai, bet jājās manā pievārtē :D
• Ģeniālais skaņdarbs: Michael Jackson - You Are Not Alone
  Oma: Vientulīga
• IekantējaPiesit kanti

• Beztēma (part VI)
• 1/17/10 04:22 pm
• ...neko neprotu izdarīt tā, lai sevi nesavainotu vismaz vienā veidā. Tanks riktīgs.
• Ģeniālais skaņdarbs: Anastacia - Welcome To My Trueth
  Oma: Vientulīga
• IekantējaPiesit kanti

• Atmiņstāsts par reizēm, kad kāds ir mani pieķēris...
• 1/17/10 04:33 pm
• Pirmā atmiņa: ar čali aizbraucam uz ezermalu, nopelstam, noskaņojums jauks, nu protams, ka ir jādara TAS :D
  Novelku biksītes, ērti iekārtojos uz motora pārsega, daram TO :D Pēkšņi skatos pāri čaļa plecam un ieraugu onkulīti, kas ar riteni mijas mūsu virzienā, protams, man taču vienalga, lai jau redz, turpinam iesākto, (tik es galvu pagriežu uz otru pusi) Dzirdam onka pabrauc garām un protams sekojošo kritiena troksni :D Onka triekā! Lūriķis.
  
  Otrā atmiņa: tāpatās braukājam apkārt ar mašīnu, PROTAMS, ka ļoti savajagas :D Iebraucam meža celiņā, noparkojamies, smuki sākam nodarboties ar TO :D Viss jau iet uz beigām, emocijas kāpj un kāpj, ir tiiik labi, atveru acis un ieraugu, ka uz mūsu pusi nāk pamatīga daudzcilvēku ekskursijas grupa... Pateicu čalim, ja viņš izdomās tagad pārstāt un rāpsies nost, es viņu ubju un zarežu... Ekskursanti ar kamerām un foķikiem bruņojušies pagāja garām, protams izsakot dažādas piezīmes (par laimi, ne manā dzimtajā, ne citā, ko pārzinu, valodā). Hū... Proņeslo, mašīnā iekšā un prom. Vecākiem gan teļļuku neļāvām skatīties kādu laiciņu :D
  
  Trešā atmiņa: rīta agrumā, atgriežoties no štellēm, netālu no mājām, piestājam lai pakniebtos ;) Kad viss beidzies, pie loga kāds pieklauvē - kaimiņiene (šai kādi gadi 50): "paķersiet mani līdz mājām, jau minūtes desmit te stāvu un gaidu, kad beigsiet!" ha ha :D Vecā lūriķe.
  
  Ceturtā atmiņa: Ir pūpolsvētdienas rīts... Mans drāžamais izkāpj no migas un apsēžas uz krēsla - golfiņa beņķa, kas novietots pie istabas durvīm, es palieku gultā laiskoties, pēkšņi atveras durvis, es ieraugu tēti, ar pūpolzaru rokās, man acis gandrīz izsprāga no pieres, es izmisumā skatos uz puisi, kas sēž pilnīgi kails aizdurvē uz krēsla... Tētis pāris reizes uzšauj man ar zaru skaitīdams: apaļš kā pūpols, vesels kā rutks UN redzot manu šausmu pilno izteiksmi griežas riņķī un ierauga viņu... Es domāju, ka viss, nu beigas ir! Bet tētis ar drausmīgu šoks izteiksmi sejā, vienreiz uzšāva manam čalim pa stilbu un apstulbis izgāja ārā... Nu tā būtu tā vieglākā daļa :D Kas notika pēc tam, lai paliek vēlākam :D
  
  Piektā atmiņa: Ar draugu aizrautīgi daram to, kad pēkšņi iezvanās telefons, aizsniedzos, un nepārtraucot mīlēties saku: Jā, lūdzu? -Čau meitiņ! Atslēdz durvis, mēs atbraucām ciemos! - Atskan mammas balss telefonā... Ārprāts! Kur lai nobāž ar vecākiem neiepazīstināto rokeri? Viņš ir jebkuru vecāku bieds - viss ādās tērpts, rokmūziķis, gariem matiem utt. Es nenormālā stresā skrienu pa dzīvokli, meklēdama un vākdama izmētātās drēbes, mans čalis, kurš nekad nebija mani tādu vērojis, ņirdz - stāv un ņirdz par mani :D Simtiem domu izlido caur pauri, ko kā, kāpēc, kā lai paskaidro utt... Pa laimi, no vārtiem, līdz dzīvoklim kādi 30 metri, aši apģērbu čomu, ejam pretī, ja ko jautās, nepazīstu viņu :D Mamma ieraugot ar ko esmu kopā pieklājīgi klusēja, tētis, ieraugot manus sārtos "sexa" vaidziņus, visu saprata, nosmaidīja vien, izgrūdu čali pa vārtiem, teicu see ya! Ielaidu mammuci un hū... Viss jau labāk, viss beidzies :D
  
  Apnika.
  Jāsakārto māja. Baigais skumjums uzmācas.
• Ģeniālais skaņdarbs: Linkin Park - Somewhere I Belong
  Oma: Vientulīga
• IekantējaPiesit kanti

• Kitai - After The Rain
• 1/17/10 04:56 pm
• Katra gada šodienu vajadzētu izlaist...
  Moš pieplakt pie pudeles un vienreiz dzīvē piedzerties? Nē... fui. Nespētu.
• Ģeniālais skaņdarbs: Kitai - After The Rain
  Oma: Vientulīga
• IekantējaPiesit kanti

• Mirkļi skaistākie...
• 1/17/10 05:49 pm
• Mazais ēd banānu ar karotīti :) un kaķi ar neaizmirst pabarot - cik mīļi :)
• IekantējaPiesit kanti

• Beztēma (part VII)
• 1/17/10 08:59 pm
• Te tev nu bija dzimene... Sāku ilgoties pēc kupla draugu pulka, vai nu vismaz dažām pudelēm grādīgā, mierinājumam :D
• Ģeniālais skaņdarbs: (Barrel) Darksky - Darksky
  Oma: Štruntīga
• IekantējaPiesit kanti

• Multiklubā...
• 1/17/10 11:37 pm
• Mūsējiem koncis... Šie nospēlē, a man viena doma tik galvā - vajag, vajag, izstaigāju, izmeklējos visādas vietiņas, nu nekā... Patusējam beksteidžā, padejojam un atkal ejot uz beku, ieraugam puspavērtas durtiņas... Divreiz nav jāsaka, ielienam būcenī, kas izrādās apkopējas bunkurs, paceļu svārciņus, atšauju dupsi un aicinu padraiskoties, mīlējamies, mīlējamies kautkā nevar tik ātri pabeigt, es ar vienu roku turu kautkādus kapļus, slotas un kas tur vēl, a viņš durvis, garām staigā cilvēki un pat nenojaušs ko mēs tur daram... eh cik feini :) Beigās pabeidzām un par to atstājām ziņas apkopējai, gan uz grīdas, gan uz kapļiem, slotām utt :D
• IekantējaPiesit kanti

• Patīk.
• 1/17/10 11:49 pm
• Kā man patīk, ka mani paņem no mugurpusītes! Patīk noliekt galvu un skatīties kā oļi sitas pa manu pačiņu... patīk ēnā vērot kā viss izskatās lielāks nekā ir, patīk uzreiz pēc mīlēšanās aizmigt :)
• IekantējaPiesit kanti

• Nevienam...
• 1/17/10 11:51 pm
• ...Tuvojas vakars, zinu, ka drīz būsi mājās, uzvelku zeķes, minikleitiņu, kurpītes, ieritinos gultā virs segas un gaidu Tevi, Tu ienāc istabā, ieraugi mani, tuvojies... Es pieceļos, paņemu Tavu roku un paslidinu zem kleitiņas, Tu sajūti... Klusi nočukstu: man nav apakšveļa, nemeklē... Tu jūti manu gaidošo, mitro šķirbiņu... Pietiek! Koķeti nogrūžu Tevi gultā, veikli attaisu Tavas bikses... Ou, Tu gribi mani... Ļoti gribi :)
• Oma: Seksistiska
• IekantējaPiesit kanti