Depresants

Atmiņstāsts par melno Volgu.
1/17/10 02:43 pm
...Sensenos laikos :D
Kā jau sīkajiem pieņemts stāstīt šausmu stāstus, kaut kur arī izdzirdējām stāstu par melno Volgu, kas braukā krēslā apkārt, iesūc sevī cilvēkus un pēc tam sadalītus sīkos gabalos izmet ārā. Kādu vakaru, nogurušas no klaiņošanas, šagojam atlikušos trīs km gar ceļa malu mājā, krēslo, ir migla... Protams, lai mūs neviens nepaņemtu savā Volgā, tēlojam kroplītes - es velku vienu kāju, seju savelku drausmīgā grimasē, druška ko līdzīgu, tikai vēl trakāk uzsverot savu ačgārno gaitu. Ejam, dzirdam, brauc mašīna - automātiski pastiprinam savas "briesmības" :D Mašīna samazina gaitu - atskatos un ieraugu tumšu VOLGU! Panikā ko kājas nes, metos grāvī iekšā, aiz rokas paķerot drušku sev līdz, metos iekšā mežā, dzirdam kāds nopakaļus sauc un skrien mums pakaļ, ārprāta šausmās diedzam ko vien kājas nes, pa cik mežā dikti tumšs, noliekos uz acīm - nu tā pamatīgi, kamēr atčohnījos, sekotājs jau turpat blakus, ķer mani pie rokas un rauj augšā, es aizžmiedzot acis kviecu, spārdos, cik man spēks, bet sekotājs tāpat mani nelaiž vaļā, šausmās apjaušot, ka mani samals gabalos, maucu cik vien spēka pa vietu, kur vajadzētu būt acij. Atbrīvojusies, laižos atkal bēgt, pa īsākajām takām uz māju, pārbrienu pāri upei... Un faktiski jau mājās :) Hū! Ieskrienu mājā, sirds dauzās kā negudra, ieeju istabā - a tur stāv tētis un kāds baismīga izskata čalis - saskrāpēts, asiņains, novārtījies, izrādās mans vecākais brālēns - cietis no manas rokas, esot gribējis mani tikai izvizināt ar "lepnu" mašīnu. A es viņu šitā! Kopš tās dienas biju vietējo bieds :D
Ģeniālais skaņdarbs: Marilyn Manson - Nobodies
Oma: Vientulīga
Iekantēja Piesit kanti