|
Friday, January 2nd, 2015
|
21:51
|
es neesmu gadiem sviesta cibā neko rakstījis... bet tā kā tas laiks man ir ļoti dārgs un tuvs, un vairāki cibiņi, lai arī arvien retāk satikti, man ir tādi kā tālās zemēs mītoši radinieki, kas sen nav redzēti, bet vienmēr tiek vakara lūgšanās iekļauti...nu, visu šo iemeslu dēļ tātad es lāgiem cibā ienāku gan, palasu pāris no tiem, kas te vēl no tiem laikiem turpina rakstīt, bet jaunajiem nav nedz spēka, nedz laika izsekot un tādēļ nevienam no tagadējiem pieķēries neesmu un nesekoju... bet tagad par iemeslu, kādēļ pēc visa šitā garā pārtraukuma ir iemesls ierakstam.
sēžu londonā ar kāju ģipsī, papēdis lupatās, moš turpmāko dzīvi nāksies klibot. man likās, ka būtu feini pēc mūžības atkal londonas draugus uz ziemassvētku un jaunā gada laiku beidzot apciemot. dažiem bērni piedzimuši, daži apprecējušies un atkal izšķīrušies, daži stāvus bagāti kļuvuši. nu, sēžu es te rezultātā ar kāju ģipsī un nodomāju, jāpalasa man aiz neko darīt cibas ieraksti no laika, kad londonā dzīvoju. kā man te toreiz patika, kādi bija pirmo gadu pārdzīvojumi, pārdomas, etc.
un 2004. gadā, lūk man tāds ieraksts, ka ICA es esot eizenšteina "bruņukuģi potjomkinu" skatījies ar petshop boys pavadījumu dzīvajā. knapi spēju ko tādu atmiņā rekonstruēt, tādēļ domāju ielūkoties komentāros, lai atrastu vēl kādus detalizētākus atgādinājumus par paša pagātni. bet tur stāv virgin_rabit ieraksts no 2007. gada, kur viņa raksta, ka skatījusies manu arhīvu un, lai arī mans ieraksts ir jau trīs gadus vecs, nokomentēšot... varbūt es tomēr kādreiz to izlasīšot...
...un iedomājieties, es tiešām 2015.gadā, tātad 8 (summa vārdiem - astoņus!) gadus vēlāk tiešām viņas komentu izlasu. mūsdienu sms un FB un viedtālruņu e-sarakstes laikmetā pēkšņi ar ko tādu sastapties... tas ir kā jūras krastā vēstuli pudelē atrast, vai šahu pa pastu spēlēt. sajūta neaprakstāma. un tad vēl tas globālais laikmets, kad londona pa pēdējiem trīs gadiem tā izmainījusies, ka nezini vairs, kur i bulciņas brokastīm nopirkt, un, visus tos start-up scēnas hipsterus ar dolārzīmēm acu zīlītēs uz ielām redzot, liecies pats sev kā romantisma laikmeta dinezaura izbāzenis, kuru uz kājām ne velti stieples un skrūves stutē...
neko es tur vairāk pārdomās neizplūdīšu, nekādas paralēles nevilkšu, teorijas neizsecināšu, bet gribēju jums visiem, mīļie cibiņi, šito pastāstīt...
|
(11 comments | ir ko piebilst)
|
| Tuesday, June 26th, 2012
|
11:24
|
mans uz augusta mēnesi labprāt izīrētu savu berlīnes dzīvokli. kreuzberg/friedrichshain. visai centrāli. manuprāt tīri gaumīgs un turklāt ar balkonu. nebūs arī sālīti. ir kādam interese?
|
(ir ko piebilst)
|
| Sunday, June 12th, 2011
|
18:19
|
pēc gada pārtraukuma ielūkojos cibā. pietrūka "i like" taustiņa. nepatīkami bija to apzināties.
|
(3 comments | ir ko piebilst)
|
| Friday, May 7th, 2010
|
13:48
|
klau, lieta tāda, ka man rīgā centrā pie dailes teātra ir mazs, bet tīri mājīgs dzīvoklītis ar trim nelielām istabām, vairāk vai mazāk mēbelēts un pilniem plauktiem tīri interesantu grāmatu. es viņu labprāt gribētu izīrēt - iesākumā uz pusgadu, vēlāk varbūt arī uz neierobežotu laiku, t.i, atdot savas īres tiesības. īre ir 150 lati plus elektrība un internets, bet apkure ir iekļauta cenā. ja kādam interesē, vai arī ir zināms kāds jauks paziņa, kurš ko tādu varētu meklēt, lūdzu padodiet man ziņu. lielais paldies.
|
(6 comments | ir ko piebilst)
|
| Friday, July 11th, 2008
|
11:23
|
kas ir patīkami, lāgiem ielūkojoties cibā, bet neko jaunu jau gadiem klāt nerakstot, ir iespēja konstatēt faktu, ka šad un tad kāds tevi vienalga būs pievienojis savam draugu sarakstam.
|
(10 comments | ir ko piebilst)
|
| Sunday, January 20th, 2008
|
21:20
|
uznāca šovakar nostaļģiskas skumjas... kā nekā visu laiku līst, drēgna pustumsa aiz loga 24h diennaktī, un jau mēnesi kā viens pats pa mājām, ja neskaita neredzamo, kas lāgiem apstaigā māju, šļūkādams kājas un nelabi čīkstinot trepju dēļus. lai no tā visa atkratītos, domāju drusku izbraukt šovakar ar riteni pa pilsētu. un jopčik popčik. nepietiek, ka manī no aizmugures ietriecās automašīna, aizlidinādama mani pāris metrus pa gaisu. vēl arī šoferis tāds lāga, gādīgs, smaidīgs un bezgala glīts no vaiga. es zibenīgi pamanījos viņā iemīlēties. un, blje, tagad ciešu dubultīgi.
|
(5 comments | ir ko piebilst)
|
| Friday, October 26th, 2007
|
10:23
|
| Thursday, October 25th, 2007
|
21:49
|
diena britu bibliotēkā.
iepretim man apsēdās kundzīte uz astoņdesmit. bažīgi pirms tam aplaidusi skatu apkārt zālei, viņa lāgu pa lāgam meta mutē šokolādes pralīnes, ko izzvejoja no sava tvīda kostīma iekškabatas. blakussēdētājs pa kreisi - citādi visnotaļ izskatīgs stalta auguma puisis - grauza nagus. indiete sārī, kas bija ieņēmusi vietu man aiz muguras, ik pēc minūtes vai divām ar strauju elpas vilcienu ievilka atpakaļ nāsīs paisuma vilni puņķu. vienīgi pusaudze pa labi netraucēja - sakņupusi pār piezīmēm, viņa klusu nogulēja stundas trīs un tad aizdevās mājup.
dotajā atmosfērā cita starpā tika izšķirstīti sekojoši sējumi:
- jean-charles krafft, "plans des plus beaux jardins pittoresques de france, d'angleterre et d'allemagne", paris, 1808
- georges le rouge, "jardins anglo-chinois a la mode", paris, 1776-85, 21 cahiers
- c.c.l. hirschfeld, "theorie der gartenkunst", leipzig, 1779-85, 5 baende
- rene louis de girardin, "an essay on landscape; or, the means of improving and embellishing the country round our habitation", London, 1783
- richard payne knight, "the landscape. a didactic poem", london, 2nd edn, 1795
šodienas citāts: "[poet] vaugham looked out from his drawing room at haford hall thru mauve tinted panes so that the landskip was alwais stormy" (john aubrey, "brief lives", london, 1732)
|
(3 comments | ir ko piebilst)
|
| Friday, October 19th, 2007
|
23:21
|
ārā pirmās dienas, kopš kļuvis auksts. zila debess, dzeltenas lapas. nospriedis, ka jāsāk ģērbties siltāk, sameklēju pa atvilknēm arī ādas cimdus. jau otro gadu pēc kārtas saprotu, ka esmu smalkādas cimdu fetišists. uz ziemassvētkiem nekautrējieties dāvināt daudzumā. ar zīda oderi, ar kašmira oderi, brūnus, melnus, zamšādas, plikādas. galvenais lai ir cieši pieguļoshi un piestāv pie kaut vienas no manām žokejnīcām. vēl arī derētu puisis, kam no rītiem promejot paplikšķināt ar cimdoto roku pa vaigu. jā, ira tur kaut kas...
|
(1 comment | ir ko piebilst)
|
| Saturday, October 13th, 2007
|
23:38
|
ira tā, ka nesaprotu, kur paliek dienas!
jau divas nedēļas grasos uzrakstīt steidzamu un ļoti būtisku e-meilu. jau mēnesi pērku jaunas kurpes. visādas satikšanās pārceļu un atkal pārceļu. un dies vien zina, cik ilgi jau kā sev nosolos, piemēram, beidzot apgriezt kāju nagus.
taisni bail palikās šovakar, "pieņemot" vannu. viss bija tā romantiski - no vakardienas būšu viens pats mājās uz nedēļu, tamdēļ attaisīju pudeli laba vināra, saspraudu svečturos sveces, atbilsošu muzonu piemeklēju un ieniru ēterisko eļļu uzprišinātā vannā līdz zodam. kad atvēru no labsajūtas pievērtās acis, skats atdūrās pret otrā vannas galā atstutētajām kāju galiem. ieraugot tos milzu nagus, viss kaifs bija pagalam. un lielākā vai mazākā mērā to pašu var attiecināt uz visu dzīvi: vienmēr jau tie ir vien manis paša nagi, kas vai acis gatavi no pieres izskrāpēt.
no kā man tas netikums visu atlikt uz vēlāku. uz brīsniņu pēc pēdējā brīža. tā lai varētu non-stopā ar pilnu muti adrenalīna staigāt riņķī pa pasauli un bažīties.
un vien lāgiem ieslīgt mānīgas aizmirstības brīžos. tā kā šodien, kad pusdienlaika saulītē izgāju apmest loku pa parku un palasīties grāmatu. blakus uz mana soliņa piesēda pelikāns, brīdi pakasīja ar savu milzu knābi paduses un tad sastinga tādā kā meditatīvā pozā uz minūtēm četrdesmit. nolēmu sekot viņa paraugam un ieslīgu bezgala ražīgā vipasana pusstundā. paldies viņam par to.
|
(4 comments | ir ko piebilst)
|
| Saturday, May 12th, 2007
|
10:42
|
| Thursday, May 10th, 2007
|
21:39
|
kāds man varētu, lūdzu, gaumīgāku jūzerpiku piemeklēt. ar laika distanci pašreizējo aplūkojot, taisni vai pumpas izmetas... vai man vienmēr tā gaume būtu tik masīvi pieklibojusi?
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
|
19:28
|
tā... man pēc mēneša ir jāiesniedz ap 20.000 vārdu garš rakstāmgabals, neskaitot anotāciju, apakšsvītras piezīmes, literārās atsauces un bibliogrāfiju. tas viss, saprotams, svešvalodā. un vai ziniet ko? es joprojaams neesmu pat kārtīgi darba tēmu pacenties nodefinēt.
tā vietā, lai saņemtu sevi rokās un sāktu rakstīt, es labprātāk klejoju pa internetu. (skaidra lieta, nekādā ziņā i necenšoties apiet bagātīgo pornogrāfijas klāstu). daudz un nesātīgi guļu - jebkurā diennakts laikā, jebkurā no istabām, ieskaitot vannasistabu un pagarabstāva veļas mazgātuvi (goda vārds, iesnaudos, gaidot, kad veļas mašīna atdos manus džinsus, kuru kabatā biju aizmirsis ārdurvju atslēgas). iepazīstu arī ēstgribas traucējumus - nezinu vai tā ir bulēmija vai anoreksija, bet labprāt nododos laikietilpīgām maltīšu pagatavošanas procedūrām, lielāko daļu galarezultāta izmetot atkritumos. un - pats ļaunākais - nupatiņ kā nopietni apsvēru iespēju atsākt ierakstus iekš sc.
ārā līst. acu plakstiņi smagi, smagi. varētu iet pagulēt, bet tāds kā izsalkums pakrūtē. nē, nē, es sev saku, paliec vien pie komputātora. raksti, raksti!, - es sev saku. uzrakstīsi, tjipa, pirmo rindkopu, pārējās aizies pašas no sevis, - tā es sev saku, un kā gadījies, kā ne atveru linku "bīdīt tekstu"...
|
(3 comments | ir ko piebilst)
|
| Sunday, October 24th, 2004
|
03:01
|
nu, jā jau jā, banāla man tā atziņa, bet ir jau vēl banālākas trāpījušās. un tātad. ar dzīves nogriežņiem dažkārt ir kā ar pilnu bļodu pistācijām. tās pēdējās, bez spraudziņas čaumalā, mēģini gan vēl iesākumā bļe pārkost, bet beigu beigās, kad piegriežas, izmet ārā kopā ar čaumalām. tjipa, žēl jau ira, bet neies tak zobus un pašapziņu pazemot.
turklāt, par banalitātēm runājot, neuzlauztas pistācijas tak tomēr skan labāk, piemēram, par vīna mielēm, ne? jo teorētiski taču savs kodols tajās pēdējās pistācijās ira un - hehe - paliek...
|
(7 comments | ir ko piebilst)
|
| Saturday, October 23rd, 2004
|
13:57
|
varbūt mainīt profesiju. trīsdesmit un četri tā kā būtu pēdējais brīdis. varbūt tā bērnības ideja par tramvaja vadītāju nav nemaz tik peļama? tik vien kā vecais labais risks atkal nobraukt no sliedēm.
|
(6 comments | ir ko piebilst)
|
|
13:46 - aiboļits
|
moška, beigt cīnīties, mocīties, šaubīties un tā vietā ņemt un visu novienkāršot, atklājot pasauli caur prozak? drūmi pelēkais rudens un dienišķās lietavas varūtu būt par gana labu attaisnojumu... būtu man ģimene, sen jau būtu aizgājis pie ģimenes ārsta.
|
(12 comments | ir ko piebilst)
|
| Wednesday, October 13th, 2004
|
20:30
|
esmu tilts starp paaudzēm - rauj uz vēmienu kā bulēmijas pārņemtai pusaudzei, un kaulus lauž kā vecam opim. jau divas nedēļas. acāboli sāp tā, ka esmu spiests visu laiku blenzt vienā punktā. un temperatūra lēkā starp 35,5 un 40. uz miršanu vien prāts nesas, lai atrāk atpestī un miers...
|
(7 comments | ir ko piebilst)
|
| Friday, October 1st, 2004
|
20:03 - ryanair.last.minute.dot.com?
|
Up to five tonnes of cocaine seems to have been washed up along the Atlantic beaches of France and Spain, apparently a single shipment dumped overboard by Mexican smugglers. "Its a serious problem. The street price has fallen by over a third, there's been a big rash of related hospitalisations, and a large number of people who had never even tried cocaine are now hooked," said Jean-Michel Delile of the Bordeaux drug research centre.
The 1kg bricks are shrink-wrapped and bear a crown logo and the words Calidad Total (Total Quality). They have appeared on the French coast between Arcachon and Biarritz, and Spanish beaches as far west as Bilbao.
Since January the French and Spanish police have recovered 1,500kg, tested as 85% pure. "But what we've seized can only be a small fraction," a police spokesman said in Hendaye, a Basque resort on the border. "We can't put men along every metre of coast."
Analysis shows the cocaine almost certainly comes from Mexico; it could have been dumped in panic at the approach of a patrol vessel, or lost while being transferred from a freighter in heavy seas.
The trove was a temptation, the spokesman said: "People discovered a previously unsuspected passion for strolling along the beach at midnight." The Guardian, October 1, 2004
|
(6 comments | ir ko piebilst)
|
|
02:19
|
ilgi neesmu neko par seksu rakstījis. ne bez iegansta, tb, iegansta ka reizi nebija. liekas, vēl tikai drusciņ druscītiņās un panesīsies. esiet gatavi un uzstādiet "parents watch" (vai kā viņus tur sauca...)
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
| Thursday, September 30th, 2004
|
15:32
|
ieskatījos savā bankas kontā un konstatēju, ka jau nedēļu kā esmu bezcerīgi bankrotējis. labi ka vismaz vienu bezrūpīgu nedēļu pa virsu pamanījos dabūt. turpmāk nāksies pārtikt, graužot atnadžus.
un mūžīgie bankroti man laikam no vectēva iedzimti. viņš savā mūžā trīs reizes pamanījās - kā pac mēdza teikt -"aiziet pa pipelēm" un ceturto reizi krievi palīdzēja.
manuprāt, skaistākais no viņa bankrotiem bija otrais. subates ūdensdzirnavas pārtaisījis par elektrostaciju un pieslēdzis tām vai pusi pilsēteles, viņš grasījās ar lielu pompu atklāt savu hesiņu ziemassvētku vakarā. nu, un visi, kā reizi no baznīcas pārnākuši, kā norāva vienlaicīgi saviem rubiļņikiem to kloķi, tā tas ģenerators ņēma un nosvila uz neatgriešanos.
|
(4 comments | ir ko piebilst)
|
|
|
|
|