Pārējie

Kā es šodien vēl prokrastinēju - skatījos video no čenelinga projekta Kasiopeja (es ar to nelielos, tāpēc pastāstu tikai Cibā)

Vīrusiski

Papildu līme.

Latvijas Radio: "Vēl viņš bija aizrautīgs brunču mednieks."

- Vai tu esi atradis Jēzu?
- Jūs atkal viņu pazaudējāt? Jums jāsāk lietot lielākas naglas.

Latvijas Radio šodien: (nolasa kādas klausītājas vēstuli) "Un tas notika 2001. gadā, tātad - ļoti, ļoti sen."

$87.70 sudrabs... - bet kāpēc bija tāds kritiens?

Man ir ļoti daudz mangāna rūdas.

LA.LV Zinātnieki ir pārliecināti, ka regulārs miega grafiks samazina mirstības risku par 24%

šajā dienā pirms desmit gadiem:
DELFI. Uz ielas guļošu Kiberzemessardzes komandieri smagā reibumā nogādā slimnīcā.

Te tev nu bija Himalaju sāls. Man ir iesnas.

Elmera līme.

Redzēju sekojošo: Origo stacijā pie kāpnēm uz peronu jauns puisis atvadījās no vēl jaunākas meitenes, cieši apskaujot un noskūpstot, iekāpa vilcienā uz Tukumu, pēc minūtēm piecpadsmit izkāpj kaut kur Imantā un uz perona cieši apskauj tieši tādu pašu meiteni, kas viņu tur sagaida. Vai nu puisim romāns ar dvīņu māsām, vai arī man gļuks matricā. Gļuks vai gličs, es vienmēr jaucu?

Kā jūs šogad atzīmēsiet Starptautisko Mitrāju dienu?

Sen gribu savākt izteicienus, ko cilvēki lieto, kad kāds nomirst - nu, tur visādus eifēmismus "devies mūžībā", "aizgājis no dzīves" un novēlējumus, ko cilvēki raksta sociālajos tīklos, kad apnīk rakstīt R.I.P., tādus kā "lai tev tur viegli" un "tagad tu esi pakāpies nākamajā līmenī". Kas interesanti, pārsvarā dominē kvazimitoloģisks priekšstats par kādu augstāku sfēru, kurā aizgājējs nodarbosies ar kaut kādām "augstākām" lietām ("uzspēlēs kopā ar Oziju"), retumis kāds atceras bērnišķīgo priekšstatu, ka mīļotais cilvēks tur no augšas noraudzīsies un redzēs, kā mums te pārējiem iet, kur nu vēl, ka mirušais kļūs par "eņģeli", kas sargās un vadīs mūs palikušos. Zinot, kādus reliģiskus uzskatus atbalsta Latvijas iedzīvotāji aptaujās, brīnos, ka tie nekādi neizpaužas ikdienas nekrologos un aizkapa epistulārajā žanrā. Kur novēlējums gulēt un rātni gaidīt, kad Kristus augšāmcels? Kur atgādinājums par pēcnāves mokām un neceļiem septiņāas karstajās un septiņās aukstajās ellēs atkarībā no karmiski sastrādātā? Kur, galu galā "Es zinu, ka mēs vēlreiz satiksimies, tik jautājums ir, kad tas būs un kur"? Vai tad ticība reinkarnācijai attiecas tikai uz sevi pašu ("Es zinu, kas esmu bijis iepriekšējā dzīvē"), bet uz tuvo vai slaveno mirušo šī dramatiskā iespēja satikties pēc trim četriem gadiem kādā suņu patversmē tiek izslēgta?

Pirms divdesmit gadiem Cibā ierakstīju: "Iedomājies, un ja nu visa pasaule ir sajukusi prātā kādas īpatnējas psihotronās bumbas iedarbības rezultātā, visi ir kļuvuši pilnīgi traki un neadekvāti, vienīgie normālie cilvēki ir palikuši tikai tie, kas tajā brīdī atradās Cibā, nu, rakstīja tur kaut ko vai lasīja un nepamanīja attiecīgo komandu, turklāt tas viss vēl ir saistīts ar noteiktu apziņas un atmiņas kontinuitāti, ko nodrošina ierakstu secīgums un strukturētība, bet visi pārējie ir kukū, neko neatceras un nejēdz, nodarbojas ar kaut kādiem pilnīgi murgainiem darbiem un nodarbībām, nezin kāpēc pelna naudu, atdod līzingu, aizraujas ar pilnīgu šīzu un dzīvo nepareizi, vai ne?"

agrāk bij tā, ka, atkūlusies Rēzeknē no Rīgas. atkritu kaut kur zālītē un ķēru kaifu no mierīgā apkārtnes rituma. Tagad mans izbauciens no vigvama izvērtās svētās šausmās, visur kāds kustās, visur rūc, dubļauns un fūres un autobusi. un kāaaa smiiird. Fui. Interesanti, kā Rīgā būtu, pēc šitik ilga pārtraukuma, zvans ātrajiem, laikam.
Toties izbraukt Dagdā gan man patīk, viens krustojums, divi ziņojumdēļi, maršē viens pats tāds svarīgs, pa baltām taciņām un nevainīgu komfortzonu. Jā, mans iekšupvērstais eksperiments, redzēs, bet, ja biznesa ideja pusgada laikā nedzims, būs vien jāvirzas atpakaļ, ko gan tagad grūti tagad iedomāties.
Nebūtu man Baltā Dāma, smallām kaitēm, proti, izteikti vāru urīnpūsli, varētu izmēģināt socializēšanās ekspresi. Bet māja jākurina un, godīgsdakot, pašai auksts. tāka jāmēģina vien nesajukt prātā bez socializēšanās un jāgaida pavasaris. Kad strādāju autobusfirmā, uz Krievijas robežaws ieputināja autobusu, kāds operators, kuru, starp citu, tā arī neatkoda, uz pasažieru satraukto jautājumu, ko mums tagad darīt, bija tā arī atbildējis, gaidiet pavasari. Oi, skandāls liels, ar visu televīziju bija. Vārdu sakot, turpinu savu trimdas ceļojumu iekšup, moš kaut kas interesants tur vēl ir palicis.

Sāp zobs

ikoniskais ģitārists