| cherry blossom girl |
[Mar. 2nd, 2007|09:41 am] |
Klausos Talkie Walkie un, kamēr aizkari aizvērti, jūtos kā vasarā. Prātā nāk pagājušā gada Jāņi, mīļais ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) barbits, slapja zāle un saulītē nosvilinātā mugura pie viena no Alūksnes ezeriem. |
|
|
| viss turpinās |
[Mar. 1st, 2007|09:56 pm] |
|
Arī turpmāk nekas nemainīsies un mani ieraksti joprojām būs par manām peripetijām ar vīriešiem, tāpēc nemaz neko vairāku un citu, izņemot, protams, retu ierakstu par autobusiem, kas kavē, klientiem, kas man stāsta vairāk kā pieklātos un jaunumiem manā garderobē un matu sakārtojumā, negaidiet. Kā teica elina Gan jau drīz atkal aiziesi uz kādu krogu un pabučosies ar kādu nepazīstamu puisi. |
|
|
| meitas un kleitas |
[Mar. 1st, 2007|05:09 pm] |
Šodien uzmērīju pārīti kleitu, un jāatzīst, ka neslikti izskatījos, un ar neslikti es domāju - izskatījos lieliski. Protams, jūtos ļoti ērti savā pašpuikas tēlā, ar kedām un nāģeni es varu gāzt kalnus, tomēr ar vien vairāk man sāk iepatikties ietērpties kādā sievišķīgākā drēbju kārtā un mazliet pavērot citu reakciju.
Rītvakar par godu siltajam laikam vilkšu svārciņus, papēžzābakus un būšu blondā, divmetrīgā maita. Khā. |
|
|
| meklēju neatkarīgu krāsu ekspertu |
[Mar. 1st, 2007|11:05 am] |
|
Sestdien braucu izvēlēties dzīvoklim krāsas. Nav neviens neatkarīgais eksperts, kas man par aliņu grib palīdzēt? ;) |
|
|
| mazliet nomierinājos |
[Feb. 28th, 2007|06:59 pm] |
|
Paldies. |
|
|
| turku pupas |
[Feb. 28th, 2007|06:30 pm] |
Man likās, ka esmu saņēmusies, bet laikam jau šķiršanās, neatkarīgi no tā, cik labdabīgi tā noritējusi, prasa vairāk atlabšanas laika par divām dienām. Biju dzīvoklī savākt dažas mantas un drēbes, lai līdz galējai mantu pārvākšanai uz jauno dzīvokli nebūtu jāstaigā vienās biksēs. Kad mantas jau bija sakrāmētas un devos uz durvju pusi, kaut kas tā kā iekšēji salūza un asaras sāka velties pār vaigiem kā pupas.
Tagad sēžu tāda puņķaina, noraudājusies, ar sārtiem vaigiem un nezinu, ko tālāk darīt. Nevienam draudzīgam plecam piezvanīt arī nevaru, jo nedomāju, ka kāds sapratīs, ko es tur gaudojot un šņukstot mēģinu pateikt. |
|
|
| miegs |
[Feb. 27th, 2007|08:18 am] |
|
Pirmā nakts pārlaista. Vismaz stundu gan knosījos un nevarēju iemigt, tomēr kopumā gulēju pārsteidzoši saldā rukša miegā un arī augšā esmu neprasti agri. Domājams, ka ievākusies jaunajā dzīvoklī jutīšos vēl labāk, jo tad vismaz mēnesi būšu nodarbināta ar mantu izpakošanu, sakrāmēšanu pa plauktiņiem, mēbeļu pārbīdīšanu un gatavošanos sesijai. |
|
|
| beigas un sākums |
[Feb. 26th, 2007|06:36 pm] |
Patiesībā šī ir jaukākā un sirsnīgākā šķiršanās, kāda vispār ir iespējama. Tāda sajūta it kā no sirds noveltos milzīgs smagums, nav vairs nekādu dusmu, pārmetumu un aizvainojumu, tikai skumjas par to, ka tomēr mums nebija lemts.
Nenožēloju ne sekundi no kopā pavadītā laika. |
|
|
| cīņa |
[Feb. 26th, 2007|08:28 am] |
Es ļoti labi saprotu, kas tieši man ir jādara, man tikai vajag pārkāpt pāri tam mazajam, raudošajam un puņķainajam bērnam, kas manī mīt blakus tai pieaugušajai un pavisam racionālajai personai.
Vakar šī manu iekšējo pušu cīņa bija tik izteikta, ka es stūrītī sačokurojusies stundu pārmaiņus klusītiņām šņuksēju, puķojos un tad atkal taisīju ārkārtīgi apņēmīgu sejas izteiksmi un cīņā ar sevi teju vai sažņaudzu dūres. Brīžiem vēl izpaudās arī trešā puse, jo es gandrīz sāku par sevi smieties, proti, ko var šitā māžoties un ņemties, ja es ļoti labi apzinos visus par, pret un kāpēc man vajag izdarīt tieši tā, kā vajag.
Patiesībā jau mēs ar MV abi saprotam, ka visam ir pienākušas neizbēgamas beigas, tikai velkam visu diezgan nožēlojamā un nekurneejošā garumā, jo neviens no mums nevar saņemties un to pateikt tā skaļi un galēji. Viņš tālab, ka žēl sevis un manis, es tālab, ka tik ļoti cerēju, ka šoreiz viss izdosies un tik ļoti žēl, ka visi centieni gan no viņa, gan manas puses ir bijuši veltīgi.
Tagad tikai jāsaņemās. |
|
|
| nē |
[Feb. 24th, 2007|02:59 pm] |
Glītai būt ir forši tieši līdz tam brīdim, kad kāds kretīns, kurš pamatīgā žvingulī iedomājies sevi par donžuāna un Džūda Lova apvienojumu, izdomā man ieķerties pēcpusē vai kur citur. Un nestāstiet man te par izaicinošu izskatu, uzvedību un visiem šitiem pekstiņiem, jo tas, ka man ir blondi mati un es smaidu nenozīmē, ka es gribu tikt apčamdīta. Tādā gadījumā likumdošanā izvarošana būtu attaisnojama ar viņa pati uzprasījās pie tā pieskaitot arī viņa smaidīja un dejoja.
Nē nozīmē nē, un ja tu neatkāpsies no manis vismaz desmit soļus, es tev kraušu, jā, tas arī nozīmē to pašu nē, nē, nē.
Līdz pat vakardienai man likās, ka vēsā mierā varu tikt galā ar tādiem ķēmiem, tomēr izrādās, ka ir pa pilnam tādu bravūrīgo pļēguru, kuriem ir pie vienas vietas tas, ka pieciem maniem pieklājīgiem atteikumiem seko arī kāds ne tik iejūtīgs. Labi, ka tādos brīžos blakus ir draugi. |
|
|
| uh un ah |
[Feb. 23rd, 2007|05:39 pm] |
|
Man ir pati superforšākā un glītākā frizūra vispār, vispār! Kur jau tas laiks, kad pēdējo reizi pieredzēju, ka frizieris tik perfekti uztver katru manu sacīto vārdu un vēlmi. Daļēji tas varbūt arī tāpēc, ka pati pilveidojos kā šķērētājs, bet nu man tā patīk, tā patīk, ka šovakar man pavisam noteikti un obligāti kaut kur ir jādodas. |
|
|
| bez virsraksta |
[Feb. 23rd, 2007|01:07 pm] |
Es pat vairs neesmu apjukusi un neesmu arī dusmīga, lai gan man vajadzētu būt mazliet no otrā un daudz no pirmā, jo šobrīd ir tāda situācija, kad viss tik pat labi varētu būt labi un kārtībā, kā slikti un pagalam.
Tāpēc es tagad braukšu pie friziera, bet vakarā došos paklausīties savus mīļotos The Briefing un iedzert kādu Mojito. |
|
|
| bubulis |
[Feb. 22nd, 2007|06:10 pm] |
Kamēr apmkār klejo bīstams vīruss, mani noķēris negants vēdera bubulis. Jau otro dienu sāp vēders un nelaba dūša.
Un, nē, es neesmu stāvoklī. |
|
|
| būs atkal jāpierod |
[Feb. 20th, 2007|04:11 pm] |
|
Savādi, kā pie visa pierod. Un sāvādi, kā brīdī, kad esi kaut kam tik ļoti pieķēries, pamats zem kājām atkal sāk ļodzīties un brukt. |
|
|
| and then you kissed me |
[Feb. 9th, 2007|02:43 am] |
Beigas, protams ir laimīgas. Man nopil aptuveni septiņas asaras un sajūta kā pēc romantiska kino gājiena divatā, tikai esmu viena, mazais dzīvoklis tādā bardakā, kas MV izsauktu teju letālas šausmas, un man joprojām nenāk miegs.
Strip-And-Go-Nakeds - lemonade, vodka and beer. |
|
|
| stay in bed, world |
[Feb. 8th, 2007|11:43 pm] |
Istabā septiņpadsmit grādi, joprojām drillēju The Cardigans Long Gone Before Daylight un, ērti ieritinājusies segās pie pašiem radiatoriem, turpinu lasīt savu jauniegūto romāneli, ik pa brītiņam iemetot mutē pa jaunai liķierkonfektei.
Šorīt pie pāris fragmentiem pat apraudājos, un tagad nevaru saprast vai tiešām grāmata tik laba, vai arī mani vienkārši pārņēmis ziemas un nelielas vientulības sentimentālais delīrijs.
Ar nelielu smīna un smaida kombināciju atceros, kā pāris gadus atpakaļ drudžaini visu MV prombūtnes nedēļu ik pa trīs minūtēm pārbaudīju telefonu, vai nav pienākusi kāda ziņa, bet tagad telefonā ieskatos tikai tad, ja esmu aizmirsusi uzlikt rokas pulksteni.
Ja neskaita to, ka vakaros gulta liekas pārāk tukša, esmu pat mazliet priecīga, ka nedēļu varu padzīvot bardakā un mierā, lasīt līdz diviem naktī un skatīties savus stulbos seriālus. |
|
|
| go to bed, world |
[Feb. 8th, 2007|12:08 am] |
Ēdu ķiršu liķiera konfektes, fonā sen neklausītie The Cardigans un rokās viena no trim pirms pāris dienām iegādātajām grāmatām. Tāds kārtīgs sieviešu romānelis, kur vīrieši cūkas un sievietes netaisnīgi apdalītas cīnītājas. Judi Hendricks, Bread Alone. Varbūt tās iedvesmota jaunajā dzīvoklī uzcepšu mazi. Varbūt. Diezvai.
Nevaru aizmigt jau ceturto vakaru, bez MV blakus pa galvu maisās visādas domas, kas neļauj aizvērt acis un vienkārši iemigt, tālab palieku nomodā līdz absolūtam spēku izsīkumam, līdz acis pašas krīt ciet un domas izgaist kaut kur starp segām, spilveniem un murgainiem sapņiem. |
|
|
| bail |
[Feb. 4th, 2007|11:56 pm] |
|
Man patiesībā ir paniskas bailes palikt vienai. Tas gan nav nekāds revolucionārs atklājums, bet nu tomēr - nepatīkami to atcerēties tieši tad, kad MV uz nedēļu aizbraucis prom. |
|
|
| šodien es mirīju nost |
[Feb. 2nd, 2007|01:26 pm] |
Nekad vairs nedzeršu.
Nu labi, šovakar nedzeršu.
Kursa pasākums noslēdzies ar viskiju un kokakõlu matos, pamatīgām paģirām un nobrāztu elkoni. Tagad MV divas nedēļas atkal saukās mani par dzērīti. |
|
|
| čūūū-š-š-š-ka |
[Jan. 30th, 2007|02:30 pm] |
Esmu iestrēgusi birokrātijas gaiteņos viena nožēlojama dvieļu žāvētāja (tautā saukta arī par čūsku) dēļ. Ja arī pēc diviem mēnešiem varēšu ievākties savā dzīvoklī, tad nomazgāties kur īsti nebūs, jo šī čūska, neskatoties uz visām manis pieliktajām pūlēm, iesniegumiem un zvaniem, visticamāk joprojām karāsies manas vannas istabas vidū līdz pat aprīļa beigām. Āmen.
Tagad es, sastrīdējusies ar MV, noskaitusies uz Rīgas Siltumu un laikapstākļiem, došos meklēt savam miteklim durvis. Lai tik pamēģina manā ceļā gadīties kāds nelaipns konduktors vai pasargdies` durvju pārdevējs - dzirksteles šķīdīs un, kā saka aizdīķa brāļi, all hell will break loose. |
|
|