| turku pupas |
Feb. 28th, 2007|06:30 pm |
Man likās, ka esmu saņēmusies, bet laikam jau šķiršanās, neatkarīgi no tā, cik labdabīgi tā noritējusi, prasa vairāk atlabšanas laika par divām dienām. Biju dzīvoklī savākt dažas mantas un drēbes, lai līdz galējai mantu pārvākšanai uz jauno dzīvokli nebūtu jāstaigā vienās biksēs. Kad mantas jau bija sakrāmētas un devos uz durvju pusi, kaut kas tā kā iekšēji salūza un asaras sāka velties pār vaigiem kā pupas.
Tagad sēžu tāda puņķaina, noraudājusies, ar sārtiem vaigiem un nezinu, ko tālāk darīt. Nevienam draudzīgam plecam piezvanīt arī nevaru, jo nedomāju, ka kāds sapratīs, ko es tur gaudojot un šņukstot mēģinu pateikt. |
|