Es nezinu, tiešām nezinu, kā lai visu vēršu par labu. Aizvien vairāk sāk likties, ka nevajadzēja tajā visā iesaistīties, jo es pārāk daudz zaudēju. Pārāk daudz kā tāda, kas ir skaistāks par visām iegūtajām emocijām kopā. Un man pat nav vārdu, lai tev atvainotos. Katrā ziņā es visu biju iecerējusi daudz, daudz foršāku un nebrīnīšos, ja dusmosies uz mani vēl ilgi. :/ |
Studijas es gaidu ar ļoti labu priekšnojautu, man liekas, ka visam jābūt ļoti forši, vismaz līdz šim es, tfutfutfū, šajā sakarā esmu saskārusies tikai ar pozitīvām lietām. Un man būs brīvas piektdienas, juhū! (: Cerams, ka būs tik forši, kā es to iztēlojos. |
Ak, man šovakar tik ļoti gribas ballēties, nu tik ļoti! Laikam tāpēc, ka es šovakar neko nedaru. Bet visticamāk es jau drīz iešu gulēt, jo peinākums rīt sauc būt možai jau no paša rīta, ko man liegtu ballēšanās šodien. BET pēc tā visa, pēc 2 mēnešiem es ļoooooooti, ļoti ballēšos! >:]
You spin my head right round, right round When you go down, when you go down, down. >:] |
You are all I need to sleep at night |
Kristaps augšā tik skaisti spēlē. Debešķīgi skan. |
Es jūtos, kā no laivas izmesta. Pat aizmigt nevaru, kaut vāļājos pa gultu. Pārāk daudz visādu domu prātā, nepatīk šis morālais stāvoklis. Man jau tā ir daudz lietu, par ko šajās dienās raizēties, bet nu vēl arī tas. Liekas, ka es varētu izspļaut dzēlīgas piezīmes vienu pēc otras šobrīd. Tā vienkārši nedrīkst, kā mēs šodien, bet ko tur vairs, diena jau ir beigusies. Jā, es jūtos ļoti slikti. Ai, un viss tas, ko es gribēju ierakstīt, lai pazūd nebūtībā, man vairs nav iedvesmas NEKAM. Dont forget, I am so sorry |
Kad es biju maza, pirmais, ko nākamajā rītā pēc Ziemassvētkiem darīju - aplūkoju savas jauniegūtās dāvanas, jo man tās tik ļoti patika un es ar tām lepojos un ļoti priecājos. Šorīt es atkal sajutos tāpat kā bērnībā Ziemassvētku rītā, jo tā priecājos, ka visi ir mājās. Un pirmais, ko es izadarīju - uzlaikoju savas jauniegūtās drēbes. Atkal. :D |
Cik forši, ka viņi ir atpakaļ. (: Vakar sajutos kā Ziemassvētkos, ļoti, ļoti forši, satiekot pilnīgi katru no viņiem! (: |
|
Jo vairāk es sēžu mājās, neko nedarot, jo vairāk es garīgi "iesūnoju", jo vairāk man vienkārši nav spēka neko darīt. Tik ļoti apnicis nekonedarīšanas periods, es to tagad apjaušu visvairāk. Tukša māja ir viena no briesmīgākajām, izsmeļošākajām un nomācošākajām lietām, es ātrāk gribu kņadu, troksni, cilvēkus apkārt. @#$^&(*^%$#$%(*^%$@#$(*&%^6^&^5 |
Es ļoti, tik ļoti gribētu paildzināt dzirkstošās, dzestrās vasaras naktis un dienas, pavadītas bezrūpībā. Mana āda joprojām alkst vārtīties smaržīgā zālē un tvert katru karsto dienu. Es gribu ievelties veldzējošā ezera ūdenī, ienirt, pazust uz mirkli. Iesmaržot dziļi, dziļi saulrieta smaržu. Man vajag arbūzus, zemenes un ķiršus. Volejbolu karstās, pēdas dedzinošās jūras smiltīs, šļakstus un smieklus. Turpmākās 2 nedēļas es elpošu tik dziļi, lai man pietiktu arī ziemai. Mani valdzina rudens ar krāsainajām lapām un ziema ar trauslām sniegpārslām, taču ilgas pēc vasaras nebeidzama turpinājuma pārspēj visu. |
Vakar naktī braucu pa stipru lietu, skaļi skanot Šakiras mūzikai. Pirms tam biju domājusi kaut cik laicīgi iet gulēt, bet ļoti aizrāvos ar Gossip girl. Šodien man laikam kaut kas nav ar karmu. Visādas neveiksmes. Es ieslēdzu mašīnā mašīnas atslēgas, nu kā tā vispār var gadīties? :D |
Pēc šodienas es jūtos kā rūdīs mehāniķis, bet pateicoties pēdējam laikam man pat sāk iepatikties braukt ar golfu. Katrā ziņā, ja nebūtu dažu neglābjamu bojājumu, es to mašīnu patiešām ņemtu sev. Patiesību sakot, tas viss šodien bija ļoti interesanti, visvairāk jau tāpēc, ka šāda ideja dzima tikai šorīt, bet vakarā golfs jau ir kā jauns. (: Nododos Cosmopolitan, hugs&kisses! (: |
Ir 9 vakarā, man nav ko darīt, bet šausmīgi nāk miegs. Manā prātā ienāca dīvaina doma nomazgāt mašīnu, bet to es laikam atstāšu uz rītdienu, šovakar drošvien ātri aiziešu gulēt. First love will last forever |
Pasākums man likās ļoti, ļoti izdevies, izņemot to vienu vienīgo nelielo daļu, kuru es neatceros un vairs tādu piedzīvot nevēlos. Tomēr vairāk vajadzētu tādu mīlīgu zaļumbaļļu. (: Hah, un pirmais, ko dzirdēju pamostoties: "Kurš izdzēra tēva šņabi?" :D |
Eh, man šīs 2 nedēļas Tevi vajadzēs vairāk kā jebkad, jo es galīgi neesmu pieradusi būt viena. Jūtos kā Kevis no Viens pats mājās 1, 2, 3, 4 un visām pārējām daļām, ja tādas ir. Diez vai es tagad aizmigšu, man tik ļoti gribējās braukt ar viņiem, lai kā es arī citus gadus čīkstēju par to, ka mašīnā mugura sāp, teltī nevar izgulēties un blablabla, bet tagad, redzot to busiņu, kas ar priecīgiem viņiem dodas uz Šveici, mani pārņem lielākā vientulība, kāda vien var būt. Nav taisnīgi, ka jāizvēlas starp 2 vienlīdz svarīgām lietām, kad pat īsti nezini, no kuras gūsi lielāku labumu. Un atmetot to otru, traki skumīgi. |
Vairāk tādu priekpilnu dienu ar skūpstīšanos, mīļošanos un smaidu. (: When you`re in love, nothing goes wrong.! |
http://www.youtube.com/watch?v=C5f0NsSa Klausos un sirds vai pušu plīst. No tā, cik skaisti un vienlaikus sirdssāpīgi. |
Man ir superīgākie retro svārki uz pasaules! Vakar atgriezos no vissirsnīgākās pārsteigumballītes, kādā jelkad biju bijusi. Jauki, ja visi vienojas neko neteikt jubilāram un viņš jūtas ļoti apjucis, ieraugot lielo sagaidītāju pulku. Visa tā sirsnība, kas parasti krusttēva mājās valda ir tik ļoti patiesa, jauka un apburoša un kopā ar skaisto dabu visapkārt tik ļoti visus apņem. Man vienmēr sirds plīst pušu, kad no turienes jāaizbrauc, es neko tur nevaru padarīt. Mums ar brāli laikam ir atgriezusies bērnība, es pirmo reizi pēc ļoti ilgiem laikiem tikko pa visu māju saucu mammu, lai sūdzētos, jo pati netiku galā! |
Ir tieši tā, kā mamma man prognozēja - man ir liela izvēle. Un es iekšēji joprojām šaubos un bažos. Nav īpaši viegli, lai gan es saprotu, ka vajag, ka tā ir gadsimta iespēja, pieredze un izdevība. Un jā, es taču piedalīšos, kur tad es likšos, lai gan man būs žēl tā, ka es visus šo 2-3 mēnešu laikā satikšu daudz, daudz retāk, būs darbs, darbs, darbs. Protams, emocijas, ko sniedz priekšnesums, nevar pielīdzināt daudzām citām. Tomēr, neskatoties uz to, ka man būs iknedēļas lidojums, izliekot sevi un saņemot atpakaļ dubultā pozitīvu emociju, es negribu pazaudēt NEKO no vecā. Es negribu kļūt iedomīga un riebīga, es gribu palikt es. Es gribu palikt ar tiem, kas ir ar mani, es negribu nevienu aizmirst. Es negribu strīdus un pārmetumus, es ceru uz uzmundrinājumiem, sapratni un laba vēlējumiem. Un lai cik noguusi es būtu, es ceru, ka spēšu apvienot to ar augstskolu, ka spēšu to apvienot ar Tevi, ar mums. Un es spēšu tikai tad, ja nebūšu viena, ja man būs plecs, uz kura pēc mēģinājuma nokrist un izraudāties par to, cik man bija grūti un cik ļoti liels pārgurums un ja man būs plecs, kuru pēc lielas izdošanās apķert un pateikt, cik viss ir fantastiski! Es ļoti ceru, ka izdosies, lai gan man ir ļoti bail. Sajūta tāda, it kā priekšā būtu milzīgs kalns, kuram jāpārkāpj. Novembrī es būšu laimīga, kad varēšu atvilkt elpu, bet tagad viss ir tikai priekšā, huuuh. Es ceru, ka laukos nelīst, jo uz turieni es tūlīt dodos. Ups, jāsteidz kārtot soma, neesmu vēl sākusi. Viss atrisinās pats no sevis - tas laikam ir ģeniālākais un labākais domugrauds ever, paldies! (: |