Eh, man šīs 2 nedēļas Tevi vajadzēs vairāk kā jebkad, jo es galīgi neesmu pieradusi būt viena. Jūtos kā Kevis no Viens pats mājās 1, 2, 3, 4 un visām pārējām daļām, ja tādas ir. Diez vai es tagad aizmigšu, man tik ļoti gribējās braukt ar viņiem, lai kā es arī citus gadus čīkstēju par to, ka mašīnā mugura sāp, teltī nevar izgulēties un blablabla, bet tagad, redzot to busiņu, kas ar priecīgiem viņiem dodas uz Šveici, mani pārņem lielākā vientulība, kāda vien var būt. Nav taisnīgi, ka jāizvēlas starp 2 vienlīdz svarīgām lietām, kad pat īsti nezini, no kuras gūsi lielāku labumu. Un atmetot to otru, traki skumīgi.