Sapnis · un · mīlestība · - · tās · ir · visstiprākās · vielas.

Žēl, ka puišiem vienmēr rodas tādas neapzinātas prioritātes, jo viņu vienkārši ir mazāk. Bzzzzzzzz!

Tagad sāku domāt, ka labi, ka netiku tomēr, jo varbūt tas man kaut kādā ziņā būtu šķērslis nākamgad iestāties tur, kur es patiešām gribu, bet šogad neiestājos. Man TUR drošvien ļoti iepatiktos, jo pieļauju, ka arī mācības tur ir ļoti interesantas, un varbūt es ietu mammas pēdās. Visas lietas taču nokārtojas pašas no sevis, kā tu man teici. (:

Es tā priecājos, esmu tik laimīga. Ir tik ļoti, ļoti laba sajūta būt atkal mājās. Pēc neviena ceļojuma vēl nav bijis tik patīkami un laimīgi, ka varētu apraudāties, ielenot savā gultā. Vakar aizmigu uzreiz, kā ielīdu gultā, sajutos pārpasaulīgi, apsedzoties ar savu segu un izstaipoties. 2 h ar autobusu, 5 h ar vilcienu, 12 h lidostā un 10 h ar 2 lidmašīnām nav joka lieta. Bet tomēr esmu izbaudījusi Dienvidkorejas savdabību. Joprojām neliels nogurums, bet pamazām atkopjos. Vismaz sajūta daudz, daudz labāka, nekā esot tur vai lidostā.
Man ir tik daudz iespaidu un jauna uzzinātā, ka bail, ka visu neizstāstīšu.
Sākumā, kad pārgurušas no lidojuma un laika maiņām ieradāmies Seulas stacijā un Līga uzzināja, ka konkurss ir atcelts, likās, ka viss sabrūk un gribējās raudāt. Tik daudz darba bija ieguldīts, mēs tik ļoti daudz un cītīgi mēģinājām, piesaistījām visus, ko vien var un tas viss izrādījās velti. Visvairāk man bija žēl Līgas, viņai tas patiešām bija ļoti svarīgi un, uzzinot, ka viss bijis velti, liekas, ka viņa vienkārši sabruka.
Sākumā izrādījās, ka, iespējams, mums pat nebūs, kur dzīvot. Organizatori noliedza savu vainu, jo visu brēku bija sacēlusi Korejas valdība, aizliedzot jebkādus masu pasākumus. Tomēr, visam palēnām atrisinoties, arī mums kļuva mierīgāk ap sirdi.
Esmu pārēdusies visa veida rīsu edienus un tos kādu laiku negribēšu redzēt. Suši, protams, tur bija vienkārši dievīgs, tomēr visur rīsi, rīsi, rīsi. Dīvaini ir arī tas, ka viņiem tur ir vieni vienīgi asie ēdieni. Tādi, ka dedzina lūpas, muti un kaklu. Karstums tāds, kā botāniskajā dārzā vai akvaparkā. Tomēr visu laiku lija, ar to mums kaut kā nepaveicās. Lietus gan tur ir daudz citādāks, nekā pie mums - tāds silts un patīkams.
Mans priekšstats par Dienvidkoreju gan ir pats labākais - cilvēki ir ļoti draudzīgi, atsaucīgi un laipni. Tādi, ka gribas runāt ar viņiem vēl un vēl, viņi vienkārši izstaro labestību un pretimnākšanu. Ielās nav nevienas bedres, neviena gruža vai netīruma. Ļoti daudz industrializācijas. Interesanti.
katrā ziņā, šī nedēļa man pagāja ļoti ātri. Pat mājupceļš, atskatoties, liekas ātrs. ļoti žēl gan, ka konkurss nenotika, tas būtu bijis kaut kas iespaidīgs un emocionāli neaprakstāms. Tā ir vienmēr, bet tik ļoti gatavojoties un ejot uz mērķi, kad tajās 30 minūtēs esi gatavs izlikt sevi visu - raudāt, smieties, kliegt, klusēt un lepni stāvet paceltu galvu, viss ir daudz, daudz vairāk. Emociju ir daudz vairāk un man ļoti būtu gribējies to visu vēlreiz sajust, tas tiešām ir īpaši un tā vārdā ir vērts pavadīt 4 stundas katru dienu mēģinājumos un strādāt ar sevi.
Dīvains ceļojums patiesībā. Skumjas mijās ar trakiem smiekliem un jokiem. Jong, jong, homapu, minkāns un vilnis, "labāk smirdu, nekā par cūku pārvēršos", korejāņi, ingvera tēja, rīsu šņabis un podi, kuri paši atveras.
Nevaru pat vienoties par savām sajūtām, bet saprotu, ka man turpmāk neizsakāmi pietrūks konkursu kopā ar viņām.

Ak, un par eksāmenu līmeņiem es priecājos. (:

Pēdējās dienas gan mūsu attiecībās, gan visādā ziņā aizrit fantastiski gludi, interesanti un pozitīvi. (: Es atkal nododos d-lightu priekiem (ak, izklausās tā, it kā es būtu kļuvusi no viņiem atkarīga, bet tā tikai sagadīšanās).

Nespēju atiet no Gossip girl skatīšanās.

Kārtējo reizi secinu, ka NEKAS nenotiek bez pazīšanās, kontaktiem un "sarunāšanas". Visbiežāk citiem nezinot. Jā, kādreiz man likās, ka šī pasaule ir godīgāka, tagad saprotu, ka pilnīgi un galīgi nemaz tā nav. Ceru uz savām trumpja kārtīm, tad jau redzēs.

Zilas debesis, ņemu delaitu, dodos ārā cept šašļikus.

hugs&kisses, mhm. (:

Never knew I could feel like this
Like I've never seen the sky before.
Want to vanish inside your kiss,
Everyday I love you more and more.
Listen to my heart, can you hear it sings
Telling me to give you everything.


Dažbrīd tas viss šķiet pārāk skaisti, lai būtu patiesība, bet es atveru acis un saprotu, ka nekas nav neīsts, mums tas viss ir. Tā nav filma vai teātra izrāde, tas nav sapnis vai miljons eksemplāros pārdots romāns. Es pieglaužos tev un sajūtu to visu īstāk par īstu. Sajūtu rūpes un pieķeršanos, sargāšanu un iemīlēšanos, smieklus un uzticēšanos, es sajūtu Tevi. Vairāk kā jebkad iepriekš. Arvien stiprāk kā jebkad iepriekš. Arvien skaistāk un izjustāk. Šodienas 5 minūtes bija visīstākā jūtu esence. Tie bija vienkārši apskāvieni, vienkārši apsveikumi un prieks, tomēr lika man to atcerēties visu turpmāko dienu, ilgoties pēc pieskārieniem, karstas elpas, čukstiem un mīlestības apliecinājumiem. Nav nekā skaistāka par kādu, kam tu vari būt svarīgs un uzticīgs - sirdsdraugu, uzticības personu un mīļoto.

Seasons may change winter to spring,
But I love you until the end of time.

Patiesību sakot, es vēlos, lai izlaidums paiet ātrāk un nevarētu teikt, ka es to ļoti gaidītu. Šobrīd mans viskvēlākais sapnis ir satikt tevi un bezrūpīgi atpūsties, otrajā vietā ierindojas sēšanās jebkādā transportā (velosipēds gan nebūtu vēlams) un došanās uz laukiem, bradāšana pa zāli basām kājām un mūžīga laiskošanās, peldēšanās, saldējums katru vakaru, šūpuļtīkls, vēlreiz peldēšanās. AK, un kad es par to visu domāju, man acu priekšā uzburas skats, kurā skaistākā vieta uz pasaules mirguļo saulrieta krāsās, mēs, saģērbušies peldkostīmos, paņēmuši dvieļus un citu atribūtiku (varbūt kādam ir peldriņķis, hehe), ap pus9 vakarā dodamies lejup no kalna, ķiķinādami un smiedami par dienā piedzīvoto. Kāds ātrāk, kāds vēlāk ar lielu blīkšķi ieveļas ezera ūdenī, kas vakaros ir silts kā piens un rāms kā spogulis. Peldam, šļakstinamies un smejamies, līdz mums vairs nav spēka un tad piekusuši un izmirkuši veicam grūto ceļu kalnā augšā. Mājās tēja pie vecā koka galda ar skatu uz ezeru un govju maušana tālumā aiz gravas. Tā ir vasaras burvība, tāda maģiska un noslēpumaina. Manējā!

Tādi romantiskie brīži, kad pusiedegtas gaismas pielietā istabā ar tauriņiem vēderā kāds atzīstas mīlestībā, ir vieni no skaistākajiem pat skaisto brīžu izlasēs un 2dienas vakara filmas cienīgi. Es vienkārši nespēju vārdos aprakstīt savas sajūtas, jo laimes hormoni ir katrā mana ķermeņa šūnā un es spēju vien laimīgi smaidīt.
Varētu Tev ilgi, ilgi skatīties acīs.
Varētu Tev šovakar aizmigt blakām.
Varētu ar Tevi aizbēgt uz kādu Spānijas kūrortu! (:

Man patiesībā ir daudz ko teikt, bet savu laimi es nemāku aprakstīt vārdos.
Blakus istabā skan Lingas: "Es mīlu tikai Tevi, ooooooou!"