Žēl, ka puišiem vienmēr rodas tādas neapzinātas prioritātes, jo viņu vienkārši ir mazāk. Bzzzzzzzz! Tagad sāku domāt, ka labi, ka netiku tomēr, jo varbūt tas man kaut kādā ziņā būtu šķērslis nākamgad iestāties tur, kur es patiešām gribu, bet šogad neiestājos. Man TUR drošvien ļoti iepatiktos, jo pieļauju, ka arī mācības tur ir ļoti interesantas, un varbūt es ietu mammas pēdās. Visas lietas taču nokārtojas pašas no sevis, kā tu man teici. (: |