"Nu, mīļā, pēc kādas stundas gaidi sevi youtube. Man jau asaras izskrēja... :)
Visa filmēšanas grupa saka, ka tev ir jādzied, nevis jāmācās par žurnālisti!"
Visa filmēšanas grupa saka, ka tev ir jādzied, nevis jāmācās par žurnālisti!"
Āaaaaaaah, kaut kā traki sasmaidījos, ieraugot epastā šo. Tās ir manu dienu nomācošākās pārdomas, jo es arvien vairāk saprotu, ka nespēju/medrīkstu izniekot to mūzikas dzīslu sevī. Un es to laikam nemaz nespētu. Žurnālisti pagaidīs, tā pat kā viss loģiskais un racionālasi, jo tādi, kā es, nespēj bez mūzikas ne dienas nodzīvot.