La femme fatale

mazliet gribas paraudāt, bet vienai nekļūst vieglāk, jo sāpe jau līdz galam neiznāk uz āru.
un tā es raudu jau trešo dienu lielas krokodila asaras.
es viņu ļoti, ļoti, ļoti mīlu.

Es pamazām gaidu visus atgriežamies, tā pa vienam, un tad zinu, ka turpmākos 3 gadus es tā vēl daudzus gaidīšu atgriešamies. Ir sācies lielais gaidīšanas laiks. Nekas,es ceru, ka pēc šī visa mēs varēsim atviegloti uzelpot un braukt ciemos un priecāties viens par otra talantiem, veiksmi un karjeru :)
Turu visus īkšķīšus, lai mums izdotos. Šis ir iespēju laiks.

Turpmāk neviena publiska ieraksta.
Es tevi mīlu, zaķīt.

Es nezinu, ko domāt, es nezinu, ko darīt.
Varbūt es cerēju, ka viņu aizmirsīšu pa šīm divām nedēļām?
Manī mīt kāda neizsāpēta sāpe, es tikai to nespēju atrast. Kaut kas dur, ļoti, ļoti. Tā, ka jāraud agros rītos, pat nezinot no kā. Smeldz.
Ja vien es zinātu.

Es parunātu ar viņu, izrunātos. Bet es negribu ļaut viņam redzēt manas asaras, es negribu viņam ļaut sevi mierināt. Un varbūt viņš nemaz ar' tā nemierinātu, bet sapurinātu. Bet es negribu tās asaras.

Es zinu, ka drīkstu un varu. Un tā.

Kāpēc es nevaru, ja viņš varēja man sevi atklāt un raudāt man klāt esot?
Un sievietes vēl esot tās vājās emocionālās.
Es nezinu, nezinu.

I still can't let go...

rīt.
es pat nezinu.
viņš ir traks.
ai.
es esmu mierīga.
un tas mani uztrauc.

Es pat nezinu, negribas par to domāt, gribas tikai sagaidīt nolikto laiku un mierīgai turp doties. Kaut nu, jel, kaut, kaut, kaut!
Es ticu, un tētis taču arī tic.

Turēsim visus īkšķīšus, gan lielos, gan mazos.

Jūtu satraukumu pakrūtē.

Pat māmiņa mani no rīta pamodināja agrāk, lai gan zināja, ka man jāizguļas. Bet viņa pamodināja tikai tādēļ, lai Imants man varētu parādīt un izskaidrot visu, kas atrodas zem motora pārsega. Ahh! Kaut, nu kaut, kaut, kaut!!! Es tik ļoti vēlos!

Sapratu, ka no manas puses ir samērā nekrietni tā ņemt un nerakstīt itin nemaz un neko.
Ja paskatās tīri statistiski, tad sanāk, ka es daudz vairāk rakstīju tad, kad man nebija otrās pusītes. It kā jau tas ir par ļoti lōōōģiski, vai ne tā?
Ai, metīšu statistiku pie malas.
Es ar nepacietību gaidu to brīdi, kad man vairs nebūs jāstrādā 'Be You', man būs brīvs laiks, un es beidzot pieķeršos tiesību kārtošanai, precizēsim - nokārtošanai.
Es gribu ar savu mazulīti vizināties, es gribu aizbraukt pakaļ Viņam, aizvest uz jūriņu, pēc tam uz PV koncertu...Es gribu, gribu, gribu.

Dziesma, kura skanēja pēc mūsu pirmā sexy time bija Sigur Ros - Agaetis Byrjun (paldies Laurai par pareizā mirkļa ķeršanu un sms atsūtīšanu īstajā laikā un vietā). Tulkojumā agaetis Byrjun nozīmē - "Labs sākums". Well, well, well. Par to mums abiem sirsnīgs smaids uz lūpām un sapņains acu skatiens. Tagad ir skaidrs - mums ir jāiet uz viņu koncertu. Bet es kaut kā vairs negribu, es žēloju naudu. Iedomājieties, es grasos neiet uz vienīgo koncertu, uz kuru varu sevi iedomāties iegādājamies biļeti pat par 50Ls! Jel. Tad jau redzēs.
Katrā ziņā - Sigur Ros ir mūzika skaistiem brīžiem, to es zināju kopš pirmās reizes, kad viņus izdzirdēju, nu arī šai frāzei ir reāls pierādījums.

Vēlāk uzrakstīšu kaut ko vēl. Patiesībā jau ir tik daudz tādu liktenīgu "sīkumiņu"...Un vispār - tik daudz kas piedzīvots šo divu mēnešu laikā. Ah.

I think I'm fallin' in love. I hate that feeling, it hurts.

Es pat nezinu, kā ir labāk - virzīt savas domas uz kaut ko (gadījumā, ja šis kāds ir konkrēta personība). Vai domu spēks šajā gadījumā palīdz noturēt objekta uzmanību? Laikam jau nē.

Man ir apnicis būt par reklāmas stabu.

Es sevi vakar šantažēju. Pats briesmīgākais - pati sev zaudēju.

Es turos un dāmīgi klusēju. Iniciatīva nekad nav nepie kā laba novedusi. Bet vai paļaušanās fatālismam ir?
Bet man ir bonusa punkti - es pret viņu nebiju riebīga (un to es saku ar sirdskaidru apziņu, cerot, ka nekļūdos).

Laikam arī man ir pienācis laiks ļaut savai sirdij ietrīsēties. Man tikai ir sasodīti bail, ka es pati esmu uzķērusies uz sava āķa.
Tas būtu briesmīgi.

Es izvēlos labāk nedarīt neko, bet darīt visu iespējamo, lai sakārtotu sevi.

I'll let him live his life.
But he's just like the man of my dreams, and I hate myself for that! I hate it.
Perhaps it's because I don't want to lose. I'm so afraid of loss, actually! It's really strange feeling.

esmu tik haotiska un manī ir tik daudz enerģijiņas!

varētu kalnus spridzināt.

man lūdzu saldo laranju apelsīnu sulu sestdienas rītā un estētiķus visapkārt.

es jau esmu iemīlējusies.

nekamā.
ja nu vienīgi mazuliet sevī pašā.

mana kaķa daba tikai zeļ un plaukst, jau esmu atradusi trīs peles un divas no tām tiek pītas slazdos.
tā plaukst draudzība.
man ir zudusi realitātes garša, jo tā laikam Latvijā ir pārāk skarba.
uztērpt zīda kleitu, kājās piemīlīgas kurpītes, pogu mētelis, berete, lakatu vērpetes un doties naktī iekšā.
esmu asinskāra.
avantūriste.

gribas visus sapurināt.
mana galva reibst un streipuļo, nevarot atrast mājas. negribot atrast.

gribu vasaru, autovadītājas apliecību un glamūru.

gribu skaistu sevi.

mani nemīlēs Latvijā. mani mīlēs eiropā.

How about getting off of these antibiotics
How about stopping eating when I'm filled up
How about them transparent dangling carrots
How about that ever elusive kudo

Thank you India
Thank you terror
Thank you disillusionment
Thank you frailty
Thank you consequence
Thank you thank you silence

How about me not blaming you for everything
How about me enjoying the moment for once
How about how good it feels to finally forgive you
How about grieving it all one at a time

Thank you India
Thank you terror
Thank you disillusionment
Thank you frailty
Thank you consequence
Thank you thank you silence

The moment I let go of it was
The moment I got more than I could handle
The moment I jumped off of it was
The moment I touched down

How about no longer being masochistic
How about remembering your divinity
How about unabashedly bawling your eyes out
How about not equating death with stopping

Thank you India
Thank you providence
Thank you disillusionment
Thank you nothingness
Thank you clarity
Thank you thank you silence

Man gribas prom. Ai, kā gribas! Es gribu atkal uz Spāniju! Un šoreiz tā neģimeniski, tverot nakstdzīvi! Tikpat labi man derētu arī Londona! Mhm! Tā pat būtu ērtāka komunikācijas ziņā.
Party, party

Viss būs labi, lai arī kas, kad un kur, bet būs. Labi.

I'm feeling good. Again.
I'm very, very happy.

Divciparu skaitlis par manu skatuvisko deklamāciju. Tas sasilda sirdi.
Mums klasē pie tāfeles ir paaugstinājums, gluži kā LU filozofos, kaut kas ļoti līdzīgs. Tā kā var iegūt to nelielo skatuvisko sajūtu, kad nostājies visas klases priekšā un ķeries pie runājamā. Galvenais ir sakoncentrēties un aizsviest prom to liego uztraukumu, kas izpaužas balss aizkrišanā vai aizlūšanā.
Ārijas Elksnes smeldzīgā mistērija bija tieši laikā, lai aizskartu skolotājas dvēseles stīgas. Un tas arī bija mērķis. Trāpīts desmitniekā.
Reizēm es ļoti, ļoti gribu atpakaļ uz teātra skatuves. (Lai gan esmu darbojusies uz tās vien amatieriski un īsu, īsu brīdi).
Rītdienai jāgatavo Ziedonis. Epifānija. Tipisch, vai ne tā?
Bet manu emocionalitāti un maigumu, kā arī ekspresiju un sāpi, kas satricina pat tos, kam vienalga, to nevar apslēpt. Man vienmēr ir ļoti, ļoti bail, ka es nenoskaitīšu tik brīvi, kā esmu ietrenējusies. Bet parasti es izdaru to vēl izteiksmīgāk. Kaut tā atvērtos arī rīt. Citādi tam visam nav nekādas jēgas.
Ja ko daru pa īstam, tad ar visu sirdi. Pilnīgi un ekselenti. Citādi - izniekots laiks.

P.S. Lidojošs sveiciens manai dāmai! Mīļoju.

P.P.S. Skolotājas acis bija sarkanas un blāvas. Sajūta gluži tāda pati kā pēc tiem koncertiem, kad pie manis nāk apburoši valdzinošas lēdijas ar asarām acīs. Trīsas. Piepildītība.
Smeldze laikam ir mans jājamzirdziņš.

"Es bildu, ka Sievietes spēkos
nav dziļumus uzurdīt..."

Šis ir kluss čuksts visiem tie, kas mani zina.
Slepenāk par slepenu.
S.