La femme fatale

Turpmāk neviena publiska ieraksta.
Es tevi mīlu, zaķīt.

Es nezinu, ko domāt, es nezinu, ko darīt.
Varbūt es cerēju, ka viņu aizmirsīšu pa šīm divām nedēļām?
Manī mīt kāda neizsāpēta sāpe, es tikai to nespēju atrast. Kaut kas dur, ļoti, ļoti. Tā, ka jāraud agros rītos, pat nezinot no kā. Smeldz.
Ja vien es zinātu.

Es parunātu ar viņu, izrunātos. Bet es negribu ļaut viņam redzēt manas asaras, es negribu viņam ļaut sevi mierināt. Un varbūt viņš nemaz ar' tā nemierinātu, bet sapurinātu. Bet es negribu tās asaras.

Es zinu, ka drīkstu un varu. Un tā.

Kāpēc es nevaru, ja viņš varēja man sevi atklāt un raudāt man klāt esot?
Un sievietes vēl esot tās vājās emocionālās.
Es nezinu, nezinu.

I still can't let go...