La femme fatale

Es pat nezinu, kā ir labāk - virzīt savas domas uz kaut ko (gadījumā, ja šis kāds ir konkrēta personība). Vai domu spēks šajā gadījumā palīdz noturēt objekta uzmanību? Laikam jau nē.

Man ir apnicis būt par reklāmas stabu.

Es sevi vakar šantažēju. Pats briesmīgākais - pati sev zaudēju.

Es turos un dāmīgi klusēju. Iniciatīva nekad nav nepie kā laba novedusi. Bet vai paļaušanās fatālismam ir?
Bet man ir bonusa punkti - es pret viņu nebiju riebīga (un to es saku ar sirdskaidru apziņu, cerot, ka nekļūdos).

Laikam arī man ir pienācis laiks ļaut savai sirdij ietrīsēties. Man tikai ir sasodīti bail, ka es pati esmu uzķērusies uz sava āķa.
Tas būtu briesmīgi.

Es izvēlos labāk nedarīt neko, bet darīt visu iespējamo, lai sakārtotu sevi.

I'll let him live his life.
But he's just like the man of my dreams, and I hate myself for that! I hate it.
Perhaps it's because I don't want to lose. I'm so afraid of loss, actually! It's really strange feeling.