Neesmu jaungada rezolūciju cilvēks, bet pēdējā laikā nepamet sajūta, ka dzīvē tomēr kaut kas jāmaina. Mēģināt vēlreiz studēt, bet šoreiz "par tēmu"? Bet ko pēc tam? Mazliet tomēr biedē doma par 9-5 darbu, pārāk ērti šajā režīmā. Bet cik gan ilgi tā varēs, cik ilgi, pirms dzīve pati ieviesīs korekcijas un izmainīs situāciju? Jo tā taču ir vienmēr. Un nekad ne uz labo pusi.
Gribētos beidzot uztaisīt remontu, bet tā kā ideālais gala variants ietver sienas nojaukšanu, kas šobrīd nav reāli, arī pārējais atkrīt. Iebūvēto skapi nevarētu taisīt, kamēr nav nomainīta grīda, mainīt grīdu nevar, kamēr nav nojaukta siena and so on so on so on. Varbūt vienīgi logus nomainīt, lai vējš beidz plivināt aizkarus galvgalī, bet - ak jā pareizi! - nauda.
Piļīt nafig uz kokosa plantācijām un izdzēst kontaktu listi.