|
|
|
Marts 5., 2014
11:24
Īsas piezīmes.
- Pagājušonedēļ jaunietis nobrāza elkoni, bet dejošanā viņam Luīze norāva kreveli no pušuma. Protams, asinis pa gaisu. Dažas asaras un varoņa stāsts divām nedēļām ir dzimis.
- Ceturtdien pirms dejošanas Krišjānis skrēja dārziņā pa sporta laukumu, skatījās uz meitenēm un ieskrēja tajās metāla kāpelēšanas konstrukcijās, lai kā viņas pareizi sauktu, uz gandrīz izsita zobus. Mute asinīs, zobi sāp, pats šļupst. Nē, nu, tagad viss labi. Saldējums un kliņģerīšu tinktūra glāba.
- Vakar (ta-ta-dā! pirms dejošanas!) mazais ģēnijs mistiskā veidā, krītot uz līdzenas vietas BD pagalmā, sasitis/atlauzis nagu. Tas zils, pirksts sāp, visu dara ar kreiso roku tagad.
|
Marts 3., 2014
12:59 - Mēs nenovecosim
"Tagad mēs mājās būsim divi puiši un divas meitenes. Un mēs, vīrieši, jūs sargāsim no vecuma. Dzīsim prom no dzimšanas dienām, lai jūs nepaliktu vecas."
|
Februāris 22., 2014
17:33
Reizēm no sirds brīnos par lietām un jautājumiem, kas interesē manu bez 5 minūtēm četrgadnieku. Tagad viņš, piemēram, kā pielipis pie TV skatās raidījumu par zemes ražanos un priecājas par pirmajiem radījumiem ar maziem snuķīšiem un to, ka to nospiedumi palikuši akmeņos. Viņam vispār ārkārtīgi patīk visas tās BBC filmas par zemi, dzīvniekiem un cilvēkiem.
|
Februāris 17., 2014
19:58
Lai dzīvo bērnu fantāzija!
Tagad man jārisina strīds starp divām mašīnām, kas nevar sadalīt kaut kādu tur pazudušu detaļu, kura atdalījās no īpašnieces vētrainas ballītes laikā, atzīmējot zebras piekto dzimšanas dienu.
|
Janvāris 31., 2014
12:34
"Mammu... Kad māsiņa izaugs tik liela kā Tu, viņai kāds būs jāapprec, vai ne? Domāju, ka viņa apprecēs tēti, es apprecēšu Tevi, un mēs dzīvosim visi ilgi un laimīgi."
|
Janvāris 28., 2014
18:21 - Dēls un viņa zoo dārzs
Nesen dēlu bija pārņēmusi doma, ka mums noteikti vajadzētu mājās arī akvāriju. Cik zivtiņas esot foršas, kā viņas mums te skaisti peldēs utt. Mans galvenais pretarguments bija tāds, ka mums tomēr ir 3 kaķi, un viņi jau uz tām zivtiņām ilgi neskatītos - apēstu un miers. Nav jēga tērēt naudu. Tas bija 3 sekunžu jautājums, kad Krišjānim bija dzimis ģeniāls plāns. Mēs pārdosim kaķus! Tā mēs atrisinātu situāciju, ka kāds iekāro viņa zivis, turklāt mēs būtu nopelnījuši naudu, lai iegādātos akvāriju.
Šodien viņš TV ieraudzīja, ka cilvēkiem mājās kā mīļdzīvnieciņš dzīvo pitons. Protams, doma par jaunu mājdzīvnieku bija dzimusi.
- Mammu, mēs arī varētu mājās turēt čūsku!
- Nedomāju gan.
- Bet pitoni nav indīgi!
- Jā, bet viņi jābaro ar dzīvām pelēm... To nu es noteikti negribētu darīt.
- Bet viņiem garšo...
- Turklāt man labāk patīk zvēri, kurus var samīļot un pabužināt.
- Noķersim peli un ieliksim būrī.
- Kāpēc? Mums taču nebūs čūskas.
- Varēsi ņemt un to peli bužināt. Tikai jānoķer tāda lielāka.
|
Janvāris 26., 2014
10:20
Tas ir oficiāli. Mans dēls ir šopoholiķis. Sevišķi, ja runa ir par bēbīšu drēbītēm - pārdevējām par lielu prieku viņš vakar bija gatavs izpirkt visas zīdaiņu nodaļas veikalos. Turklāt, demonstrēdams labas gaumes izjūtu, meklēja visu uzreiz komplektos - kuram bodijam, kuras zeķītes, un, ja šito jaciņu, tad obligāti jāpērk arī tās tur biksītes, jo labi sader kopā!
Katrā ziņā mātei, kas ir gatava jūtu uzplūdā pati sapirkties par daudz, šāds dēls nav labākais pavadonis, jo nemaz nav tik viegli argumentēt, kāpēc mēs to visu nepirksim... :D
Līna arī tika pie Krišjāņa izvēlēta mētelīša. Jā, viņš pārbāztā veikalā spēja izrakt tiešām glītu mētelīti, kurš turklāt bija vienā eksemplārā un vajadzīgajā izmērā.
Vienvārdsakot, domāju, ka drīz mēs ar stilista Krišjāņa pakalpojumiem varēsim sākt papildināt ģimenes budžetu.
|
Janvāris 9., 2014
19:32
Krišjānis lasa:
- T... O... P...
- Un kas kopā sanāk?
- Pups!
|
12:44 - Rīta atklāsme
Krišjānis no rīta dārziņā mīļoja manu vēderu un stāstīja, cik foršs ir viņa bēbītis (lai nevajadzētu tik ātri ģērbties), bet tad pār viņu nāca atklāsme: "Mammu!!! Mēs taču vēl nemaz nezinām, kāda māsiņa izskatīsies!? Kāda viņai būs seja? Tas tik būs pārsteigums! Varbūt viņai būs zelta mati... Un varbūt viņa izskatīsies pēc eņģelīša..."
|
Janvāris 2., 2014
10:09
Krišjānis šonakt kā tāda veca plate miegā: "Mamma, mamma, mamma, mamma, mamma..." Pats, atšķirībā no vecākiem, cieši aizmidzis un mosties nemaz nedomā. No rīta stāstīja savus sapņus - par sliktajiem ziloņiem, kas ielauzušies mājā, par to, kā mēs kāpām kalnā, kā tētis stāvēja kalna galā, kamēr mēs ar jaunieti saslēdzām ziloņus rokudzelžos un vedām uz cietumu...
Mans dēls. Vairs neesmu viena ģimenē ar saviem šizofrēniskajiem sapņiem.
|
Decembris 8., 2013
17:19 - Brāļu-māsu konkurence
No rīta Krišjānis pamodās un atnāca pie mums vēl pāris stundas nosnausties (aleluja, ka nevis modināt vecākus). Ērti iekārtojās mums pa vidu, okupēja spilvenu un savā manierē uzlika man uz vēdera kāju (jo citu ērtāku pozu viņš nevar iedomāties). Tas nebija tas, ko mazā māsa, ērti vēderā snaužot rīta miedziņu, bija iedomājusies. Un viņa ļoti metodiski sāka stumt nost Krišjāņa kāju no savas mājiņas. Kad nekas nesanāca, sāka vienkārši spārdīt brāļa kāju, kuram no tā visa ne silts ne auksts. Tā tik un tā ir viņa mīļākā poza.
Tā mēs te gaidīšanas pusceļā cenšamies visi sadzīvot. :)
|
Decembris 6., 2013
17:56
Esam mājās. :)
Vēl slimnieks tāds pašvaks, bet mājas ir mājas.
|
Decembris 4., 2013
21:49
Naktī lielajam bērnam laringīta lēkmes ar elpas trūkumiem. Kamēr viņam palīdz, mazais puncī pamodies. Lielais aizmieg, mazais met kūleņus un gulēt neļauj. Kamēr mazais nomierinās, lielais jau sāk šņākuļot nākamās lēkmes gaidās. Un atkal viss no gala.
Šonakt Krišjānis ar vīru slimnīcā, es nomainīšu rīt no rīta. Laringīts kopā ar kaut kādu gripveidīgu vīrusu. Rīt vēl rentgens, lai pārbaudītu, vai nav arī plaušu karsonis.
Un vakar no rīta vēl viss bija kārtībā. Blaukš un viss ar kājām gaisā.
|
Decembris 3., 2013
20:16
Kad mans lielais puisis Krišjānis Turbo saslimst, viņš top maziņš un grib gulēt klēpī. Tik šobrīd man tas klēpis tāds sarāvies.
Es šovakar viņu mīļoju, bučoju, bužināju matus un domāju, ka, re, kā - jau tagad viņam nākas samierināties ar to, ka māsa ieņem savu vietu ģimenē. Bet viņu tas nesatrauca. Viņš ērti ieritinājās man ap punci, glaudīja to un deva bēbītim bučas.
Bērnam pirmoreiz sāp kakls un balss mainījusies aizsmakuma dēļ. Samulsis viņš pats un es ar.
|
Novembris 27., 2013
22:30
Pēc ilgām un rūpīgām pārdomām savā pirmajā vēstulē Ziemassvētku vecītim jaunietis grib rakstīt, ka ļoti, ļoti vēlētos, lai vecītis viņam atnes (... uzmanību, uzmanību, skan taures un fanfāras) - kūku!
|
Novembris 26., 2013
19:41
- Krišjāni, Tu zini, ka es Tevi mīlu?
- Jā. Un es pat zinu līdz kurienei. Līdz pasaules malai.
- Jā. :)
- Un es zinu, kur tas ir.
- Kur?
- Pie upes.
|
Novembris 23., 2013
11:42 - :)
- Mammu, Tu man patīc vislabāk visā pasaulē.
- Un tētis arī noteikti, vai ne?
- Jā. Tikai Tev seja skaistāka.
|
10:22
Mums sen atpakaļ bija nopirktas biļetes uz Riekstkodi rīt, kuru Krišjānis nevarēja sagaidīt jau kādu mēnesi. Katrs brauciens uz Rīgu tika pavadīts ar jautājumiem: "Uz baletu? Braucam, ja? Tagad? Un Riekstkodi?" Vienvārdsakot, mūsu kultūras mīlis ārkārtīgi gaidīja. Taču sēru dēļ tas ir pārcelts uz marta vidu.
Ziņas par Maximas traģēdiju Krišjānis pirmajā vakarā redzēja, no rīta arī radio dzirdēja, zināja, ka griesti sagāzās un traki bija, bet detaļās neieslīgām. Taču vakar, lai izstāstītu par baletu, nācās mums runāt par sērām un to, kāpēc tādas izsludinātas. Un, lai cik gaidīts pasākums, Krišjānim nebija neviena iebilduma, ka nenotiks. Vienīgie 2 jautājumi, kas viņu satrauca - vai veikals nebija pie tēta darba Rīgā? Un otrs: "Ceru, ka tur iekšā nebija bērni un viņu tēti..." Tālāk sekoja filozofiskas pārdomas, kas būtu noticis, ja mums uzgāztos griesti, kā mūs vestu uz slimnīcu un cik traki tas būtu.
To, ka cilvēki ir mirstīgi, pārvēršas par eņģeļiem, bet ķermenis tiek apglabāts kapos, viņš ļoti labi zina.
Aizdedzām pēc tam abi vakarā svecīti par visiem, kas gāja bojā...
|
Oktobris 31., 2013
11:54
Dēli ir forši. Viņi komplimentus saka daudz biežāk kā viņu tēvi. :)
Šorīt, piemēram, jaunietis dārziņā, pirms iešanas grupiņā mani apskāva un klusi noteica: "Ak, Tu, mana skaistulīte..."
|
Oktobris 1., 2013
09:39
- Krišjāni, es Tevi mīlu!
- Jā, es zinu. Tu mani mīli līdz pasaules malai, bet es Tevi līdz citplanētiešiem un viņu planētām.
|
|
|