|
|
|
Augusts 11., 2014
15:45
Trīs traki smuki vīri aizbrauca uz ezeru pelst un pēc tam uz krogu pusdienās. Divi lieli, smuki, neprecēti, viens vienkārši dikti glīts un 4 gadus vecs.
Nezinu, vai Krišjānis vispār novērtē to savu laimi. Viņš kā pašu par sevi saprotamu uztver faktu, ka lielie čaļi paši piesakās, atbrauc viņam pakaļ un ved dzīvē. Viņa labākie lielie draugi. Kuri vēl puiši brīvprātīgi ņemtos un pavadītu laiku ar ne savu bērnu? Pat ne radinieku.
Jā, mums ir brīnišķīgi draugi. Un tas palīdz uzaugt pavisam lieliskiem bērniem. Vide un cilvēki ap viņiem tik gaiši, ka prieks. Krišjānis pat iedomāties nevar situāciju, kad lielie savā nodabā pļāpātu un viņu atstātu garlaikoties. Parasti visi tiek iesaistīti viņa spēlēs, futbolos un jampadračos. Turklāt, ne jau uzspiežot, bet parasti paši vēl izdomā nodarbes kopā ar bērnu. Un viņš līdz šim bija vienīgais bērns mūsu kompānijā. Tagad arī Karlīna. Krišjānim tur džeku lietas ar viņiem. Bet Karlīnai būs tāda aizmugure, ka mana sirds var būt mierīga. :D
|
Augusts 6., 2014
15:33
Kad vecā un jaunā virtuve ir izklātas pa visu māju, lūk, to sauc par bardaku.
|
Augusts 4., 2014
11:25
La-la-lā,
La-la-lā,
Forši dzīvot vasarā.
|
Augusts 2., 2014
19:03
Pasaulē nav skaistākas skaņas par bēbīša smiekliem.
|
Augusts 1., 2014
21:28
Zīdainis ar krietni paaugstinātu temperatūru ne uz pusi nav tik biedējošs kā ar pazeminātu. Auksts, ļengans un apātisks. Devu sev 10 minūtes laika, domās jau pakojoties uz slimnīcu. Bet izdevās izmasēt un atgriezt asinsriti līmenī.
Biedējošs vīruss, ka es jums saku. No drudža un paaugstinātas temperatūras tā krīt lejā pārāk zemu. Krišjānis kļuva šļaugans pie 35,2, kad aizrāvu viņu pie dakteres pirmdien, bet Karlīnai tagad pat zem 35 uz mazu mirkli nokrita (vai kaut kas ap to, termometrs nav tik precīzs stresa situācijā, kad man nav pacietības viņu mierīgi turēt).
|
13:44
Viens bērns kašķīgs, jo izlaidies pa slimošanas dienām, otrs bērns slims, cīnās ar temperatūru, vēdergraizēm un trenējas zāļu tālspļaušanas sacensībām, vīrs būs mājās pēc trīs vai četrām dienām, bet es pati krāmēju čupiņā kostīmdrāmas, ko fonā skatīties.
|
Jūlijs 31., 2014
16:23
Nu, tā, lai galīgi garlaicīgi nepaliek. Lielākais bērns tikko ar vēdervīrusu, drudzi un acetonēmiju tā kā galā būtu ticis, bet nu jaunākā stafeti pārņēmusi. Šobrīd ir augstās temperatūras stadija.
|
Jūlijs 28., 2014
19:04 - Aug.
Bija mans mazais bēbītis, bet te pēkšņi, pāris dienu laikā, gan mantas sākusi tvert, gan savas kājas ķer, gan mēģina velties. Tiesa, arī kašķi nāk komplektā ar šitādu strauju lēcienu attīstībā. Bet es jau ar dusmojos,kad kaut ko dikti gribas, bet nesanāk. Tā gan. :)
Vairs nevar vienu uz dīvāna atstāt ne mirkli. Terases dīvānu jau izvilkām guļamajā režīmā, lai jaunkundze var rotēt (un ap savu asi apmesties viņa spēj diezgan zibenīgi - pasit dupsi gaisā un aiziet).
|
Jūlijs 27., 2014
23:04
Dēls spārno.
"Mammu, zini, kas ir manā sirdī? Tavs skaistums."
|
11:39
Šodien vīram atvaļinājuma pēdējā diena. Tik forši atpūtāmies, ka dienas sajukušas vienā lielā murskulī. Negribas viņu uz darbu laist.
Vakarnakt, piestājot pa celam no Liepājas Saldus Statoilā, bērni saldi gulēja, bet mēs abi noķērām to burvīgo ceļojuma sajūtu, kad kaut kur Eiropas dienvidos lielo pārbraucienu vidū piestāj uzpildīt degvielu. Kad siltajā dienvidu gaisā no mašīnas nakts vidū veļas ārā izspūruši, saguruši, bet traki laimīgi cilvēki. Burvīgi. Gaiss vispār vakar Liepājā bija kā pie Vidusjūras.
Bija laiskas dienas mājās, bija jūra, bija Positivus, bija randiņš ar dēlu (braucām abi uz kino), bija Ogrē ballīte Kristiānai, bija pastaigas pa Ventas rumbu, kur ūdens kā piens, bija gardas vakariņas restorānā, bija Liepāja un daudz gaišu sarunu.
Laba, laba pēcgarša.
Un bērni mums burvīgi.
|
Jūlijs 16., 2014
22:03 - Trīs!
Viens - divi - trīs! Nu, kur jau 3 mēneši pazuduši? Kur aizlekuši un aizjoņojuši?
Bēbīts aug, kļūst arvien omulīgāks un priecīgāks. Emocijas un raksturs kā īstai dāmai (ja kas nepatīk, tad uz sitiena un tūliņ visiem tas jāzina), bet tā izpausmes nu jau daudz saprotamākas. Vispār jau tāds sakarīgs cilvēciņš. Vienlaikus gan tāds mazs, mazs bēbīts. Un gribas to laiku noķert un pastiept garāku. Nu jau zinu, cik ātri tie bērni izaug un aizskrien.
Pēta mantas, mēģina aizskart, runā ar tām. Autobeņķī labi redz savas kājas, tad tās ir brīnumains objekts, ko pētīt un par ko priecāties. Visādi citādi interesē arī plašā pasaule - koki, zāle, puķes, cilvēki, gaismas un tā tālāk, un tā joprojām. Tvert mēģina savas kājas, apzināti arī manas rokas. Patīk, ka es ar viņas rokām glaudu savu seju. Tad TĀDA laime sejā!
Diezgan ilgu laiku dzīvojas savā nodabā uz aktivitāšu paklājiņa. Parasti tas ir brokastu cēliens, kamēr mierīgu sirdi varu izdzert savu karsto kafiju.
Velties neveļas un par to nekādu interesi neizrāda. Pagaidām par to pat priecājos, jo atrašanās uz vēdera ir viena no ļaunākajām lietām, kas vien var gadīties. Ja nolieku uz vēdera, par to vēl pusstundu varu klausīties pārmetumus. Atceros, kad Krišjānis sāka velties. Viņam arī uz vedera nepatika... Un tās pirmās nedēļas bija šausmas! Viņš apvēlās un brēca, jo uz vēdera nepatika... To vien darīju, kā ripināju atpakaļ. Labāk lai dāma mierīgi pačuč uz muguras. Un man sirds mierīgāka - kur nolieku, tur atrodu.
Rokas iet pa muti, siekalas uz visām pusēm, reizēm dusmas, ka blakus krūtij nevar mutē ar iebāzt. Siekalu burbuļi nu jau ar sanāk eleganti.
Vispār īsta koķete aug. Ja sievietes lielākoties uzmanīgi nopēta, vīriešiem smaida atspērusies. Ja saliekam kopā ar brāli, kuram slimnīcā patika labāk kā Itālijā, jo palātā bija tik jau nu skaista meitene, tad skaidrs, ka pēc padsmit gadiem es sirmošu ļoti strauji.
Tā ka viss forši. :) Ja neskaita asaru kanāliņu, kas nebija atvēries vai arī aizlipa. Acs pūžņo, pilinām zāles un masēju kanāliņu. Otra bēda - šodien vēders grīstē sagājis dāmai. Neesmu pieradusi pie bērnu vēderproblēmām, nekad diētas neesmu ievērojusi un sekojusi līdzi tam, ko ēdu. Man ir 2 varianti. a) Meitas vēderam nepatīk tas, ka es jau en dienas pārtieku tikai no dažādām marinētām un grillētām gaļām. b) Brokastu nektarīns. Nektarīnus vairs neēdīšu, bet gaļa... Varbūt ne gluži katru dienu pusdienās un vakariņās. :)
A,jā. Neuzrakstīju, ka dāmai arvien vairāk patīk pucēties. Šķiet, ka viņa izbauda visādas kleitas un bantes. Pidžammas vilkšana, lai arī daudz ērtāka, nemaz tik priecīga nav. :D
|
Jūlijs 11., 2014
23:50
Aizvakar dēls izdīca, ka ir pienācis laiks izvilkt gaismā lielo piepūšamo baseinu (līdz šim plunčājās pa parasto sīču baseiniņu līdz potītēm apmēram). Pats 2 stundas noņēmās ar baseina uzstādīšanas darbiem - mazgāja un berza, berza un mazgā, cītīgi pumpēja un palīdzēja saliet ūdeni (grūti pateikt, bet kāda tonna ūdens). Abi bijām slapjām mugurām, bet gandarīti par rezultātu. Bet prieks bija īss. Kamēr pierunāju čali mazliet atpūsties un nosnausties, lai ātrāk paiet ūdens iesilšanas laiks, gaismā nāca divas nelaimes - divi nodevīgi caurumi. Ne tikai gaiss devās atpakaļ visumā, bet arī mūsu ziljons litri ūdens lēni, bet pamatīgi bija aizsūkušies atpakaļ pie mātes zemes. Krišjānis šo dvēseli stindzinošo skatu ar beigto baseinu uzņēma kā vīrs. Divreiz norausījās lūpa, un viņš bija gatavs uz līdzenas vietas braukt kaut uz Daugavpili, bet jauns baseins jānopērk.
Tik ātri gan tas nenotika. Nācās 2 dienas pagaidīt.
Un te nu tas ir - liels un zils, tajā ir sagājis iekšā viss mūsu akas saturs, bet baseins tik pusē (labā ziņa - mums aka tik šādām lietām domāta). Es bērnībā būtu nez ko atdevusi, lai man tāds būtu. Bet tas jau skaidrs, ka, domājot par mūsdienu jaunatni, tādās kategirojās vairs nedrīkst neko salīdzināt.
Un vēl visa māja smaržo pēc žūstošiem liepziediem. Kaifs.
|
Jūlijs 10., 2014
17:30
Gribu lielu un foršu mašīnu, ar kuru varētu braukt ceļojumos.
Un vēl es gribu ātrāk to siera kūku, kura stingst ledusskapī.
|
Jūlijs 9., 2014
18:10 - Karlīna
Viņai ir divi mēneši un viņa jau runā. Jā, jā, viņa ir ģēnijs! Kad viņa sauc mani, ļoti skaidri skan: "Māāāā! Māāāā!" vai pat: "Mammāāā!"
Kad viņa ir pie manis, šādi saucieni atskan tikai maksimālas apvainošanās gadījumā.
Ģeniāla meitene, ka es jums saku. Visa mātē.
|
Jūlijs 3., 2014
15:40
Terasi grezno lampiņu virtenes, bruģis salabots, puķes zied, ogas krāsojas, ābeles pilnas mazu ābolīšu (kurus lielus tonnām stiepsim uz komposta kaudzi), zāle nopļauta, bērni laimīgi. Tāda laba vasara. Tikai siltumu gribētos. Tā, lai ēnas jāmeklē, ne saule jāķer, lai sasildītos.
|
Jūlijs 2., 2014
14:58
Nu... Tā ka mazliet ar nazi mugurā. Tikai lēnām.
|
Jūnijs 26., 2014
00:16
Reizēm domāju par to, kas būs, kad es izaugšu tik liela, ka vairs nebūs pieklājīgi staigāt rižai un izspūrušai. Vai vismaz izspūrušai. Manus matus nav iespējams sakārtot zolīdā lēdiju frizūrā. Protams, vienmēr var iet to eleganto lēdiju pēdās, kurām ir īsa zēngalviņa (kurš tad tur var pateikt - lokojas kat kas vai ne) un lieli, izteiksmīgi dizaineru auskari, bet man ir pārāk garš kakls, lai tas izskatītos glīti.
Jā, man nav ne jausmas, ko es darīšu, kad izaugšu. Būšu tā dīvainā tante ar savādo frizūru.
|
Jūnijs 22., 2014
16:03
un tagad vīrs par mani neko sliktu nedrīkstēs teikt. vakar es sacepu zemeņu kūku, bet šodien medainu rabarberu plātsmaizi. un rīt... rīt vispār Jāņi.
|
04:53
Izbridu basām kājām rasu un nomazgāju muti. Pēdas tagad viegli svilst un ir trakoti labi.
|
Jūnijs 20., 2014
14:41
Kad es sajūtos ne tik laba māte (parasti tas notiek, kad saskatos kā citas TIK daudz laika velta bērniem, ņemas ar visādām attīstošām lietām utt), tad es domāju par to, ka mēs toties kopā daudz smejamies. Un ko gan citu cilvēks vislabprātāk vēlāk atcerēsies, domājot par bērnību, ja ne smieklus?
Maniem bērniem nav paveicies ar pacietīgāko un čaklāko māti pasaulē, toties viņi loterijā ir laimējuši tādu, kurai patīk muļķoties, skatīties multenes un brīnīties par pasauli kopā ar viņiem.
Un, ņemot vērā, ka Krišjānis, par spīti savai milzu aktivitātei, ir visnotaļ inteliģents četrgadnieks, kas spēj novērtēt ne tikai rotaļu laukumus, bet arī mākslu, mūziku, skaistus dabasskatus, gudras sarunas un dokumentālo kino, kaut ko es tomēr daru pareizi.
|
|
|