|
|
|
Jūnijs 20., 2014
14:41
Kad es sajūtos ne tik laba māte (parasti tas notiek, kad saskatos kā citas TIK daudz laika velta bērniem, ņemas ar visādām attīstošām lietām utt), tad es domāju par to, ka mēs toties kopā daudz smejamies. Un ko gan citu cilvēks vislabprātāk vēlāk atcerēsies, domājot par bērnību, ja ne smieklus?
Maniem bērniem nav paveicies ar pacietīgāko un čaklāko māti pasaulē, toties viņi loterijā ir laimējuši tādu, kurai patīk muļķoties, skatīties multenes un brīnīties par pasauli kopā ar viņiem.
Un, ņemot vērā, ka Krišjānis, par spīti savai milzu aktivitātei, ir visnotaļ inteliģents četrgadnieks, kas spēj novērtēt ne tikai rotaļu laukumus, bet arī mākslu, mūziku, skaistus dabasskatus, gudras sarunas un dokumentālo kino, kaut ko es tomēr daru pareizi.
|
Comments:
jā, ja.
viņš man tikko nolasīja morāli par to,ka esmu par daudz sulu viņam ielējusi.
"ja tā krūze būs tik pilna, es varu to izgāzt!"
ak, es auša. nācās daļu pašai nodzert.
Ak, es atkal pārdzīvoju, ka man nesanāk vairāk smieties, laiskoties un muļķoties. Es pat nezinu, kad tas tā notika, bet jau kādu laiku, es teiktu pāris gadus, esmu pamanījusi, ka es nesmejos. Kad vecākā māsa bija ciemos, viņa smējās, bet es nē.
Ar to es gribēju uzrasktīt, ka, manuprāt, Taviem bērniem noteikti ir ļoti paveicies, ka vairāk ar viņiem kopā smejies, nevis attīstoši nodarbini :)
Man patīk smieties. Vīru mīlu kaut vai tikai tāpēc, ka viņš māk mani sasmīdināt uz līdzenas vietas pat tad, ja esmu pikta kā pūķis. :) |
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}