|
Jūnijs 9., 2010
14:02 šī diena ir ļoti svarīga. mēs beidzot esam tikuši pie savas guļamistabas, kuru Krišjānis šobrīd jau iemēģina. :)
|
Jūnijs 2., 2010
14:39 visi garāmbraucēji mazliet sabremzējas, lai varētu kārtīgi paskatīties un pabrīnīties, kā pa mūsu nelielo pagalmu plosās milzīgs kāpurķēdnieks. kurš teica, ka izmēram nav nozīmes? :D
|
Maijs 31., 2010
20:35 tā kā sāk pieteikties pirmie viesi, nākas jau domāt par to, kā šogad līgosim. un Jāņi šogad būs īpaši. pirmie mūsu mājās.
šogad par Jāņu simbolu jāliek trīnieks - trešā kāzu jubileja, trijatā ar trīs mēnešus veco Krišjāni, kuram tak tikpat kā vārda diena būs. :)
|
Maijs 30., 2010
12:52 vakar mēs mazliet patalkojām, es beidzot sastādīju puķes palodžu kastēs un piekabināju puķu podus īstajās vietās, atvērām terasi, pacepām vistiņas, visu vakaru spēlājām uno, daudz smējāmies un pavisam drusciņ aprunājām eirovīzijas dalībniekus.
šorīt novācu vakardienas pierādījumus, vīrs atveda gardumus un sataisīja siermaizītes, gaidām nākamos viesus. :)
|
Maijs 24., 2010
14:24 ja lietas, kas visu laiku atliktas, jo pirms tam vēl vajag to un to, un to, pēkšņi sāk kārtoties ļoti raiti, skaidrs, ka vienā brīdī tomēr notiks kāds čē-pē. un šodienas čē-pē bija nogrimusi kravas mašīna mūsu zālāja malā, nobloķēta iela un melnzemes krava, kas tagad izkaisīta pa malu malām.
visdīvainākais šajā stāstā ir šoferis. ja ir problēma un vairāki cilvēki, kas tajā iesaistīti, man visloģiskākais šķiet RUNĀT! bet ne mūsu kravasmašīnas šoferim, kura milzu auto, kas pilns ar mūsu jauno melnzemi, līdz pusriteņiem iegrimis izbijušā grāvī. kad es izgāju ārā un sasveicinājos, atbildi nesaņēmu. nu, labi, mazums - cilvēks nedzirdēja. piedāvāju visu ko problēmas risināšanai, kas vien man ienāca prātā - varbūt pametam ķieģeļus zem riteņiem, lai var izbraukt? klusums. varbūt ar garu koku pabakstam to zemi, kas nebirst no paceltās piekabes ārā un ko viņš mēģina aizsniegt ar lāpstu? redzu, ka dzird, bet klusē. tā mēs tur abi ņēmāmies - klusējošs šoferis, kurš dara visu ko un kļūst arvien īgnāks, un es, kas tirinājās apkārt, nezināma, ko tagad iesākt un kā sevi kaut nedaudz nodarbināt, lai neizskatītos pagalam muļķīgi tur dežurēdama. labi, ka ik pa brīdim bija jāregulē satiksme uz mūsu ielas. "vai jūs nevarētu, lūdzu, apbraukt apkārt? mums te mašīna nogrima..." stāsts beidzās ļoti prozaiski. atbrauca vēl viena milzu mašīna pilna ar zemi un izvilka mūsu nelaimes putnu. tad tika izbērta atlikusī krava, iztīrīta kravaskaste, salikti vietā instrumenti un, spudūkš, šoferis, ne vārda nebildis, ielec mašīnā un ātri pazūd tālēs zilajās. es tik pakaļ nočukstēju: "uz redzēšanos!"
|
Maijs 13., 2010
11:35 gribas turēt visus logus vaļā. pagalmā tik skaisti zied ķirši!
|
Aprīlis 23., 2010
17:28 mans sapnis par apaļu ēdamistabas galdu nejauki un ar blīkšķi atsitas pret cenu plāksnītēm. kāpēc apaļš ir daudz dārgāks kā kantains? :/
|
Marts 9., 2010
11:06 protams! kārtējais apliecinājums dārgai gaumei. kad no visiem tapešu katalogiem esmu izvēlējusies tās īstās un vienīgās, domās uzbūrusi savu ideālo guļamistabu un gandrīz no sajūtas spiegusi, ka 2.stāva koridorim izdevies atrast tādas tapetes, kas ne tikai izskatās lieliski, bet ideāli sader arī ar pirmā stāva toņu gammu, izrādās, ka esmu pasūtījusi tapetes no vienīgā kataloga, kam ne tikai nevar dabūt atlaides, bet kuras vispār vēl nav pieejamas Latvijā un jāgaida vairākas nedēļas, kamēr atsūtīs. oma šodienai sabojāta.
|
Marts 8., 2010
10:04 pasakains rīts. man tik ļoti patīk, ka mums ir daudz un lieli logi - visa māja saules pielijusi, siltums spraucas pa logu rūtīm iekšā. un vēl šodien ir 8.marts, man apkārt zied tulpes, narcises un acālijas, bet brokastīs garda kafija un gabals Cielaviņas. man šodien ir dots rīkojums atpūsties. murr. :)
|
Februāris 26., 2010
13:46 nu manai vakaru idillei ar svecēm un kamīnu pievienojies šūpuļkrēsls. mmm... :)
|
Februāris 19., 2010
08:10 Ja Olimpiskās spēles sakrīt ar remontu turpinājumu mājās, tad nekāda lielā gurķošanās un ilgā gulēšana nekādi nesanāk. Ejam gulēt vēlu, ceļamies nakts vidū, ceļamies rīta agrumā, pusdienu klausamies urbšanā un vakarā atkal ejam gulēt vēlu. Bet ir labi. Dzīve iet uz priekšu. :)
|
Februāris 11., 2010
20:08 kamēr vīrs strādā un pelna naudu, es lēnām pārtopu par īstu mājsaimnieci. esmu uzņēmusies rūpes par mājas nodošanu ekspluatācijā [par to gan atsevišķs stāsts], rūpējos par ledusskapja un šķīvju saturu, sabučoju un pavadu katru dienu vīru uz darbu un rātni sagaidu mājās, mēģinu māju turēt kārtīgu un siltu, nesu katru dienu savu vēderu pastaigā un ik pa laikam ģimeni palutinu ar kaut ko gardu. piemēram, šobrīd māja smaršo pēc šokolādes keksa, kas briest cepeškrāsnī. un brīnumainā kārtā tās dienas beigu beigās izvēršas tik piepildītas, ka nesaprotu, pa kuru laiku es vēl mazo audzināšu par krietnu un gudru cilvēku.
|
Decembris 18., 2009
12:57 es parasti necenzētus vārdus nelietoju, bet šodien viena mazā lama derētu. ciest nevaru ziemu. laikam ūdensvads aizsalis. cerams, ka nepārplīsīs, tad sūdi būs vēl lielāki.
|
Novembris 10., 2009
09:48 vakar man bija tāds vakars, pēc kāda biju ilgojusies kopš laika, kad izvācāmies no Auru dzīvokļa. spilveni, sveces, kamīnā sprakšķoša malka un es, ieritinājusies mīkstajā dīvānā, skatījos gaužām sievišķīgus seriālus. jā, ideālā vakarā būtu blakus arī vīrs un uz galda gozētos mana lielā, apaļā glāze ar franču sarkanvīnu, bet bija ļoti omulīgi arī tāpat - siltumā un ar milzīgu granātābolu rokās.
|
Novembris 9., 2009
13:57 Pirmā nakts jaunajā mājā nogulēta lāča miegā. Apkārt vēl putekļu kalni (un tādi droši vien būs vēl kādu mēnesi, jo tie baltie celtniecības putekļi fiksi, fiksi no mistiskām vietām salien pat uz tikko izmazgātas grīdas), visas mantas kastēs un maisos, nesaliktu mēbeļu detaļas un citas tradicionālas bardaka iezīmes, bet viss ir forši. Pašā vakarā saliku savas puķes uz palodzēm, dedzināju baltas sveces un mēs dzērām aveņu-dzērveņu tēju paši savā virtuvē. :)
|
Novembris 6., 2009
13:13 dzīve iet uz augšu. vakar mazais pirmo reizi iespēra tētim, šodien dodamies uz sālsmaizi draugu jaunajā mājā, nākamsestdien sālsmaize pie mums. kā lai nesmaida? :)
|
Oktobris 25., 2009
16:26 sildīt pēdas pie kamīna, tējot jaunajā virtuvē, rosīties un smieties. drīz. drīz varēsim iet uz turieni.
|
Septembris 30., 2009
11:08 ja man būtu krietni garākas rokas kā tagad, varētu teikt, ka māja ir jau rokas stiepiena attālumā. :)
|
Septembris 12., 2009
19:19 šorīt jau astoņos būvmatereālu veikalā rakājos pa tapešu katalogiem. darāmā daudz, finanses tas viss paņem pārāk lielas, bet tas pacēlums, redzot, ka viss beidzot iet uz priekšu, ir neaprakstāms.
bet tagad es iešu iedzert melno tēju.
|
Augusts 31., 2009
09:41 brīvdienas pavadot santehnikas veikalos, no tiesas nopriecājos, ka mums jānokomplektē tikai viena vannas istaba.
|
|
|