23 Aprīlis 2010 @ 15:36
nostaļģija.  
man šodien iedauzīts smaids.
bet sirdī kāds tomēr ar mazu kniepadatiņu dur.
pietrūkst mīļo vārdu. un rodas iespaids, ka tādus arī nekad nesagaidīšu.
nesagaidīt man ne zaķīšus, ne kaķīšus, ne citus zvērus un nezvērus.

vakar ņammāju un skatījos uz draudzeni un viņas puisi, kā abi bužinās un moka viens otru, tā mīļi.
es arī vēlētos, lai mani sabužina tā, ka spiedzu, smejos.

šausmas kā pietrūkst tās banalitātes.
tās vienkārši liek justies tuvākai.

vai arī es kļūdos?
 
 
Garastāvoklis:: es pieprasu - skaties!
zumēšana: Baložu Pilni Pagalmi - Skaties!
 
 
( Post a new comment )
[info]kliba_kaja on 23. Aprīlis 2010 - 22:47
No malas iespējams tā ir banalitāte, bet, kad pati esi tajā, tad tā vis nešķiet :)
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
amalie[info]amalie on 24. Aprīlis 2010 - 10:23
been there, done that, felt that... :)
miss those feelings.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
[info]kliba_kaja on 24. Aprīlis 2010 - 12:27
all is possible ;)
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
amalie[info]amalie on 1. Maijs 2010 - 13:49
man liekas, ka es vnk gaidu no nepareizā cilvēka.
bet tā vnk ir sanācis.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)