Bikses par platu, siena par aukstu, ēdiena par maz, viens otru satiek pārāk reti, viens par tievu, otrs arī nemāk spēlēt vijoli. Aizkari par īsu, saule pārāk zaļā krāsā. Kā var nemitīgi dzīvot emocijās. Nesaprotu. Nav taču nekā patīkamāka par līganu, vienmērīgu dzinēja startu, par kontrolētām sānslīdēm. Nekādu lieku emociju, stresa, pārpratumu nekā. Viss darbojas kā labi ieeļļots mehānisms.
emocijām ir funkcija, bet tā vietā pašas emocijas pasludināt par visa jēgu -