Pilota memuāri.

almighty_j

28.1.14 17:13

Bikses par platu, siena par aukstu, ēdiena par maz, viens otru satiek pārāk reti, viens par tievu, otrs arī nemāk spēlēt vijoli. Aizkari par īsu, saule pārāk zaļā krāsā. Kā var nemitīgi dzīvot emocijās. Nesaprotu. Nav taču nekā patīkamāka par līganu, vienmērīgu dzinēja startu, par kontrolētām sānslīdēm. Nekādu lieku emociju, stresa, pārpratumu nekā. Viss darbojas kā labi ieeļļots mehānisms.

• Mūzika: Hinder - Red Tail Lights

• 7 jau ziņoja.
• Gribu ziņot!

• bananacake

  28.1.14 17:52

  Tas ir tik ideāli pateikts, parasti, kad es saku kaut ko līdzīgu, visi oponē ar to cik foršas ir emocijas utt. Nu beidzot there's someone on my side ^_^

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • almighty_j

    28.1.14 18:15

    

    "āāāāāāā, viņš mani pameta, nē, īstenībā es pametu viņu, āāājājājājājkāsāp, pizzzzģec, emōcijas ir tīīīkfōrršas, āāā, mirstu, omfgwtflol."
    
    emocijām ir funkcija, bet tā vietā pašas emocijas pasludināt par visa jēgu -
    
    
    
    

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • bananacake

      28.1.14 18:34

      there's no way you could be more precise. hi5 :D

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais