Pilota memuāri.

kauja par.

kauja par.

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Ok.
Kaut kas nav labi.
Viss un jebkas momentā izraisa sajūtas "Tas nav tas, kas Tev jādara. Tas nav tas, ko Tu esi NĀCIS šeit darīt. Dari ko gribi - misija paliek nemainīga. Izsapņotajai nākotnes pasaulei ar tās civilizāciju ir jāpiedzimst."
Un vienalga kā es cacojos, žmiedzos vai gejojos, galā uz galda ir jabūt osciloskopam, kodināmajam akvārijam, urbim, dremeļtūlim, lodāmuram, štrumiem, signālu ģeneratoram, seniegādātajam barošanas blokam un visam pārējam. Arī skrūvspīlēm un spoļu tinējam.
Jo tālāk novirzies visādās ikdienas saimncieciskajās lietās - darbos, pie mājas un citur, jo spēcīgāk sit atpakaļ un nekas nesniedz gandarījumu. Jo vairāk gejojies, jo mazāk prieka.

Un es zinu, kāpēc.
Man viss ir. 3 kodināmie akvāriju uzbūvēti, tikko ar milzu žmiegšanos pasūtīju vēl arī amonija persulfātu kodināšanai.
Pat izšķirošais dokuments (*.doc) nolikts priekšā ar visu teoriju kā uz delnas, nemaz jau nerunājot par apstākļiem. Bet es NEDARU. Un tam jādara gals. Ļiba mani vajag sist, ļiba man vēlreiz jāaprunājas ar Augšu, jāsaskaņo plāni.



Muļķis.
Powered by Sviesta Ciba