![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Agrs rīts, kāpju busā, aiz manis vēl daži cilvēki rindiņā. Kad nu visi glīti sasēdušies, šoferītis tā paskatās uz pasažieriem un tad apvaicājas:
- vai kāds gadījumā nezina ceļu uz Siguldu? :D
- jā, es! - pieķeru sevi atsaucamies, pirms kūtrais latvietis vēl paspējis noreaģēt jebkādā noraidošā veidā.
Tālākais izvēršas par vienu no kolosālākajiem braucieniem, kāds jelkad bijis šai maršrutā. :)
- Tā. Te pa kreisi, tad pāri pārbrauktuvei. Tālāk pa galveno. Pie STOP zīmes ka labi, reku pagrieziens uz Suntažiem. Viena pietura mums ir šeit, labajā pusē, otra aiz pilsētas robežas. Tagad tikai taisni.
Šoferītim šis ir pirmais brauciens iepriekš nepazīstamā maršrutā. Viss, ko viņš autobusu parkā saņēma, ir šis buss, atslēgas un maršruta papīri. Bet mēs braucam ar sen neredzētu precizitāti un perfekti pēc laikiem, kādi norādīti lapā. Vienā brīdī kavējot laiku pieturā, tas atmaksājas, jo kāda sieviete paspēj uz busu, kas citādi būtu aizbraucis bez viņas. Jau tuvojoties manam galapunktam, tabulā nav attiecīgo pieturvietu tarifa, tāpēc visiem tiem mazliet lētākas biļetes no nākamā tuvākā atzīmētā pieturas punkta. Arī smaidīgs "labrīt" tiek visiem.
7 mēnešus viņš strādā Norvēģijā, pelna naudu, vadā tūristus tālajos ziemeļos. Sezonai beidzoties ikreiz brauc uz Latviju un atlikušos 5 mēnešus atpūšas šeit, stūrējot busus reģionālajos maršrutos. Ne naudas dēļ, bet lai nodokļi, alga un viss paliktu šeit. Latvijas cilvēkiem. Tiem, kas palikuši. Vēl viņš teica - ar mums (kā ar tautu un valsti) viss [beigu beigās] būs labi.
Es izkāpu no busa Šmucspainavā ar tādu lādiņu, kādu sen nebiju noķēris.
- vai kāds gadījumā nezina ceļu uz Siguldu? :D
- jā, es! - pieķeru sevi atsaucamies, pirms kūtrais latvietis vēl paspējis noreaģēt jebkādā noraidošā veidā.
Tālākais izvēršas par vienu no kolosālākajiem braucieniem, kāds jelkad bijis šai maršrutā. :)
- Tā. Te pa kreisi, tad pāri pārbrauktuvei. Tālāk pa galveno. Pie STOP zīmes ka labi, reku pagrieziens uz Suntažiem. Viena pietura mums ir šeit, labajā pusē, otra aiz pilsētas robežas. Tagad tikai taisni.
Šoferītim šis ir pirmais brauciens iepriekš nepazīstamā maršrutā. Viss, ko viņš autobusu parkā saņēma, ir šis buss, atslēgas un maršruta papīri. Bet mēs braucam ar sen neredzētu precizitāti un perfekti pēc laikiem, kādi norādīti lapā. Vienā brīdī kavējot laiku pieturā, tas atmaksājas, jo kāda sieviete paspēj uz busu, kas citādi būtu aizbraucis bez viņas. Jau tuvojoties manam galapunktam, tabulā nav attiecīgo pieturvietu tarifa, tāpēc visiem tiem mazliet lētākas biļetes no nākamā tuvākā atzīmētā pieturas punkta. Arī smaidīgs "labrīt" tiek visiem.
7 mēnešus viņš strādā Norvēģijā, pelna naudu, vadā tūristus tālajos ziemeļos. Sezonai beidzoties ikreiz brauc uz Latviju un atlikušos 5 mēnešus atpūšas šeit, stūrējot busus reģionālajos maršrutos. Ne naudas dēļ, bet lai nodokļi, alga un viss paliktu šeit. Latvijas cilvēkiem. Tiem, kas palikuši. Vēl viņš teica - ar mums (kā ar tautu un valsti) viss [beigu beigās] būs labi.
Es izkāpu no busa Šmucspainavā ar tādu lādiņu, kādu sen nebiju noķēris.