Sirdsapziņa kaut ko pukst. - Bet Tu taču apsolīji! Bija taču runāts, un pienākums galu galā, un.. un... norunas jāpilda. Klientam vienmēr priekšroka (ka tik ne vēl taisnība?)
- Ej nahuj, - pagriežos uz otriem sāniem. Paskaties, kāds ārā laiks. Gulētas 3 stundas. To latu dēļ izmirkt kā žurkai? No way.
- Ej nahuj, - pagriežos uz otriem sāniem. Paskaties, kāds ārā laiks. Gulētas 3 stundas. To latu dēļ izmirkt kā žurkai? No way.
..vai vismaz izgulēties.
Bet,ja nopietni, tad vienkārši nahrenizētā sirdsapziņa (atvainojos par savu valodu)!
Savām personiskajām vajadzībām un iegribām tomēr kaut kāda vieta ir jāatvēl.
Bet taisnība, ir savas robežas.
Un tomēr tas formulējums un iekšējais dialogs..nu vienkārši krējums saldais :))