Pilota memuāri.

Neārstējams dzelzceļu fetišs.

Neārstējams dzelzceļu fetišs.

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
2011. gads.



1984. gads.



Un kāpēc? Kas tas ir? No kurienes tas lien ārā?
  • Es esmu slims. Zinu, kur saķēru, nezinu, kāpēc (par ko).
    • Slims gan jau ka tu neesi.
      No kā saķēri? Sencis?
      • Nē. Aizaugusi Balvu dzelzceļa stacija pirms gadiem trim, četriem. Precīzi neatceros, bildēs jāskatās.
        Saullēkts. Pamests dzelzceļa posms, kas jau aizaudzis ar zālēm. Luksoforā joprojām deg sarkanā gaisma. Izberzēju acis un devos tai pretim.
        Kā vēlāk izrādījās, gaismas tur, protams, nebija - tikai saules stariem krītot pareizā leņķi pēkšņi izskatījās, ka tas joprojām darbojas. To mirkli varēja noķert tikai agrā rītā, saullēktā un uz īsu brīdi.

        I was there when it happened. That's how i got sick.

        Lūk, vēl viens "ezis".
Powered by Sviesta Ciba