Pilota memuāri.

Spainis izjauktā stāvoklī:

Strāvas patēriņš procesā, mērot netieši, caur dīcknaiblēm.

Parasta, laba, mīksta akas ūdens lādiņš

Pēc jonizācijas:



Viena ārkārtīgi vērtīga, produktīva, Šmucsspainavā pavadīta diena. I tak:

Ideja: aizgūta no Oļega Medvedeva grāmatas "Dziedniecība"
Eksperimenta subjekti: Mēs paši (Termiic, Jetijs & pārējie)
Iekārta: H2O jonizators, a.k.a. "dzīvā" (un "mirušā") ūdens spainis.
Metode: Ūdens elektrolīze, ar membrānu nodalot tos vienu no otra.
Derīguma termiņš: 6-24h, pēc tam negatīvi lādētais ūdens savu lādiņu zaudē.
Pilnā pašizmaksa: Apmēram Ls20

Tehniskais izpildījums:

Iekārta(s) izgatavota(s) Šmucsspainavas korporācijā un sastāv no plastmasas spaiņa, kurā iegremdēti nerūsošā tērauda elektrodi - iekšējais caurules veidā un otrs, ārējais - sieta veidā. Konstruktīvais izpildījums - PP/PP-H kanalizācijas caurules un veidgabali. Vidējā caurule, uz kuras viss turas, perforēta (caururbta), uz tās uztīti kārtām papīra dvieļi un linu diegs, lai neļautu ūdeņiem sajaukties, bet nodrošinātu jonu plūsmu. Spainis barojas no 220V maiņstrāvas tīkla caur pusperioda taisngriezi (2x 1N5408 diodes) un procesā, kas ilgst apmēram 3-10 minūtes, patērā no 220W-1kW.

Citas piezīmes: Šis ir tas ūdens, ko sauc par "lādētu". Taču tas ir tikai puse no stāsta. Ūdens ir 'tukšs' - tajā nav informācijas, struktūras, izņemot to, kas veidojusies nejauši. Līdz ar jonizācijas procesu, ūdens sāk "lipt" [pyro termins], molekulu klasteri veido sarežģītas ģeometriskas struktūras, kas izjūk, lādiņam pazūdot. Tas, ko mēs darām šādā veidā - apgādājam organismu ar papildus negatīvo lādiņu, elektroniem. Ietekme vēl jāpēta un, kaut es jau varētu izteikt pirmās piezīmes, tas vēl ir daudz par ātru un nebūs objektīvi.

/Music: Rise Against - Audience of One