Pilota memuāri.

Tējas vakars.

Tējas vakars.

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Tā mēs reizēm pasēžam. Apēdam pa kādam našķim, izdzeram pa krūzītei tējas un pārrunājam šo un to, sākot no Windows perētājsistēmas Vistas un daudzkodolu pročiem, līdz maniem eksperimentiem. Godīgi sakot, nonācām pie secinājuma, ka nespējam modelēt pasauli kurā eksistē, piemēram, šādi bezmaksas enerģijas avoti vai/un arī citas interesantas iespējas, piemēram, spēja sazināties un pārraidīt datus momentā - neatkarīgi no attāluma. Nē, nepārprotiet - tehniski, lai cik pārsteidzoši tas arī neizklausītos, tas ir iespējams, turklāt jau vairākus gadu desmitus.. Taču reakcijas ķēde, cēloņi un sekas ātrāk vai vēlāk izslīd no rokām apmēram tāpat kā mēs tikai aptuveni spējam paredzēt, pie kādām ekoloģiskām sekām noved tās vai citas cilvēku darbības - dzīvnieku sugas iznīcināšana, mežu izciršana un tamlīdzīgi. Efekts ir baiss un daudz tālejošāks, kā labpatīk domāt. Viens ir skaidrs - cilvēce kopumā tam ne tuvu nav gatava, lai gan atsevišķi indivīdi un kopienas ir. Pastāvot šādām intelektuālām atšķirībām sekas, protams, ir karš. Vai arī kāda citāda vardarbība. Bet tā vai citādi - izejas īsti nav, vai nu mums sāks beigties resursi, ja tos izmantosim kā līdz šim, apmierinādami savu pašu alkatību vai arī otrādi - ideāla pasaule kur faktiski darbs kā tāds nav obligāts, pieejams ir viss, bet līdz ar to nav motivācijas, ja vien nav attīstītas garīgās pasaules un spējas domāt. Ticiet man, daudziem tādas nav. Interesanti, bet izdzīvotu droši vien mākslinieki, brīvdomātāji, dažu progresīvo filosofiski-reliģisko un citu kopienu pārstāvji, zinātnieki.. Vienā vārdā sakot - tie, kas spētu sevi nodarbināt, attīstīt. Tie, kuriem viss apkārt esošais ir vairāk kā vienkārši skaistums un kalpo arī sevis un sev apkārt esošā izzināšanai, pilnveidošanās un izaugsmes ceļam. Bezgalības faktors ir ļoti no svara - ja ir bezgalīgi daudz kaut kā viena (enerģijas, resursu, zināšanu un tā tālāk), tad viss pārējais arī tuvojas tādam stāvoklim. Līdz ar to pazūd atkarība no kaut kādiem ārējiem avotiem..
Līdz ar to nepaliek daudz iespēju, kā tas viss turpināsies vai beigsies. Vai nu mēs fundamentāli transformējam sabiedrību - attīstamies un izdzīvojam, degradējamies un ejam bojā (vienmēr un jebkurā gadījumā saujiņa izdzīvos), turpinam saimniekot kā līdz šim - ejam bojā, vai arī trešais, daudz mazāk iespējamais variants - ārēji apstākļi: meteorīts, ļauno citplanētiešu iebrukums vai kas cits tamlīdzīgs. Zinot, ka citas attīstītās civilizācijas acīmredzot ir pārvarējušas šo stadiju, ja reiz aktīvi mēģina likvidēt jebkādus kodol-un cita veida ieročus, kas izvietoti orbītā, bet tajā pašā laikā neizrāda nekādus draudus, tad šī iespējamība arī ir ārkārtīgi maza, lai neteiktu - nekāda. Mēs paši, tātad. Viss ir mūsu rokās..

Nobeigumā - tiku arī pie vismaz vienas grāmatas. Veca, bet, liekas, būs laba: Relativitātes teorija visiem. Un vēl man apsolīja interesantu romānu par iepriekšējo civilizāciju. No vienas puses sci-fi, no otras esot.. Nu, labi. Kad izlasīšu, tad domāsim tālāk..
  • Re: ***

    nu jā.. un turklāt tās vienkāršās un pieejamās tehnoloģijas deģenerātiem ļauj degradēties vēl vairāk. labi ja 0,1% zina, kā kas ir būvēts un kā darbojas (to sakot, es apzinos, ka esmu viena no viņiem).

    dažreiz liekas, ka varbūt Sokratam (?) bija taisnība - cilvēki jāšķito. mazvērtīgajiem jākļūst par spēcīgo kalpiem. dabiskā atlase, ko veiktu cilvēki paši.
    varbūt civilizācijas trūkums ir humānisms?

    [tam gan es negribu ticēt, bet tā izskatās]
    • Re: ***

      Humānisms, labā griba, nezinu, kā lai to citādāk nosauc. Bet citi varianti neies cauri. Vienkārši neies cauri kaut vai loģisku apsvērumu dēļ.
      Jā, un par to zināšanu, nezināšanu un izdzīvošanu arī padomājām - mūsdienu cilvēku vairums, piemēram, ne vella nezina, kā izgatavo un iegūst pirmās nepieciešamības preces - apģērbu, ūdeni, pārtiku. Pietiek notikt kaut kādām pat ne globāla rakstura katastrofām (kā savulaik Indonēzijā) un cilvēki paliek bez ūdens tur, kur tā ir pārpārēm. Es nemaz nerunāju par augstāka līmeņa tehnoloģiju, tikai to, kas ļauj izdzīvot.
      Bet vienu es nesaprotu - kāpēc pie vislielākās varas vienmēr tiek pēdējie draņķi un tirāni. Āfrikas valstis ir pārpārēm pilnas ar tādiem piemēriem. Rezultātā cieš nevainīgi cilvēki. Vispār parasti cieš nevainīgi cilvēki.

      Mad World.
      • Re: ***

        lai atrastu lielākos draņķus valdības krēslos, nav nemaz līdz Āfrikai jāmeklē..
        paskaties, cik mums stabila valdība - sociāli visvairāk apdalītās grupas (piemēram, mediķi, ārsti, kuriem atalgojumu nodoršina valsts), var protestēt, cik tik patīk. valdība ir tik stabila, ka mierīgi to ignorē un turpina dalīt budžetu pa savam. vienīgi par lielo stresu piešķir sev kādu prēmiju par, piemēram, Pociema pagasta kultūras nama atklāšanas 12. gadadienu.
        • Re: ***

          Jā, bet KĀ tas notiek? Es taču balsoju pret ES, bet mēs tur esam (dziļā, dziļā....Eiropā, citējot Dimiteru). Es nebalsoju par Cūkmenu, bet Cūkmens rullē jau otro termiņu pēc kārtas.
          Un šādi rīkojās daudzi cilvēki.

          Es nepretendēju uz nezinīša statusu, teorētiski ir skaidrs, kā tam bija jānotiek, bet kāda faka pēc tas notiek?!?!?! Vakar laikam pa LR-1 ar kreiso ausi dzirdēju iespraudumu Tomsona 'Krustpunktos', ka tagadējā politiķu paaudze noveco un būtībā gatavojas pensijai - sakasa visu kas ir un pēc tam lai notiek, kas notikdams ar valsti. Zin taču, ka, piemēram, tad kad mēs būsim pensijas vecumā, var gadīties, ka nebūs, kas mums to pensiju maksās... :I
Powered by Sviesta Ciba