Pilota memuāri.

Sēžam, lāpam zeķes.

almighty_j

23.3.12 13:47

Ir tikai 2 veidu dienas - tādas, kurās es varu ielikt robā un tādas, kurās nesanāk. Šī ir viena no tām. Ātrumu pārslēgšana vienmēr ir bijusi problēma, lai gan, ja ņem vērā, ka atkal divas dienas pazaudētas darbos, dažādās ārpusmājas aktivitātēs un rīt draud tas pats..
Tikai es tā negribu. Es gribu VARĒT BEZ PĀRTRAUKUMIEM un pitstopiem. Spēt paveikt tos darbus, kas jāpaveic. Gribu izgriezt un uzlocīt to sasodīto reflektoru prožektoram. Laika jau arī vairs nav. Bet tā vietā ir nokāriens ar kafijas / tējas krūzi rokā.

rindā uz remontu stāv otrs vellis.

pļahv.

• 10 jau ziņoja.
• Gribu ziņot!

• morphine

  23.3.12 14:58

  

  Cilvēks nav mašīna?
  Bet īstenībā es nezinu, kāda iemesla pēc gan tāds turborežīms nevarētu būt cilvēka defaultais režīms. Lai neaizmirstu apstāties un ieelpot? :D

  • Atbildēt
  • Iepriekšējais
  • Diskusija

  • almighty_j

    23.3.12 15:56

    

    Bet cilvēks taču IR mašīna, vismaz tik tālu, cik sniedzas bioloģija. Nav jau runa par apstāšanos un elpošanu, bet gan par spēju saņemties un darīt tad, kad it kā nekas no malas netraucē. Nu, Tu taču zini - kad ārā aiz loga ir saulaina diena, bet pakaļu no krēsla piecelt nevar.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais