Augstspriegums nav joks.
Nupat atrāvos ar 1000V no 0,1uF kondensatora. Tāda tirpoņa - nekaitīga, atskaitot drusciņu adrenalīna, bet Māte Daba man ļoti uzskatāmi vēlreiz atgādina, ka, ja es spēlējos ar šiem niekiem pie augstākiem spriegumiem un lielākām ietilpībām, tad lai daru to ļoti kārtīgi un uzmanīgi, citādi būs lielas nepatikšanas. Lielas. Nu, ko. Ievērošu.
Gumijas cimdus, strādāt vienlaicīgi tikai ar vienu roku un izlādēt kondensatorus, kad ar tiem vairs nedarbojos. Ja ne es, tad nedod dies' - kāds cits.
Gumijas cimdus, strādāt vienlaicīgi tikai ar vienu roku un izlādēt kondensatorus, kad ar tiem vairs nedarbojos. Ja ne es, tad nedod dies' - kāds cits.
But the point is - vairs nemēģinu kādam citam un sev pašam iestāstīt, ka tas ir nūģiski, garlaicīgi un debīli. Tieši tā, šķiet, pret to attiekušies mani 'draugi', kurus par daudz cienot sev iestāstīju šīs muļķības. But guess what - that's over now. Un ja man tagad saulainā, siltā un jaukā vasaras dienā sagribēsies uztaisīt spoļu induktivitātes mērītāju, es to arī darīšu, mierīgi uzspļaujot visam citam. Ja man tas liek justies labi, tad tas ir pareizais rīcības variants. Pārējie var darīt, kā viņiem tīk. Piedrāžu.
tikpat labi mums, piemēram, liekas, ka ir garlaicīgi vienkārši sēdēt visu nakti pie galda un, neatejot no kases, brutāli dzert, līdz vakars beidzas ar apvemtām kedām zem galda..
katram savs. :)
viņiem vai Tev?
un kāpēc uzreiz tad suņu sēnēs? :o