Pilota memuāri.

no Cibas nav atpakaļceļa.

almighty_j

20.10.11 04:57

Sieviņa veda milzu maisus ar āboliem. No Skrīveriem. Esot krituši, zālē gulējuši, bet lieli un garšīgi. Pārīti nosmeķēju. Tā mēs sākām runāties.
Uzreiz var just, ja cilvēkam nav, ar ko parunāties. Vienkārši nav. Radi tālu, bērni ārzemēs. Daudz, daudz vecu, vientuļu ļaužu.

Šī ir mūsu patiesā traģēdija figviņzincik cēlienos.

/pic.

• 4 jau ziņoja.
• Gribu ziņot!

• wick

  20.10.11 10:06

  

  interesanti, ka sliedes nav demontētas :D

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • almighty_j

    20.10.11 17:30

    

    Igauņu pusē nav. Mūsējās gan LDz novāca pirms pāris gadiem ar domu, lai nezog. Šur tur vēl klīst runas, ka vajadzības gadījumā varētu atjaunot. Es klusībā ceru, ka RailBaltica 1435mm platuma līnija ies pa šo [bijušo] maršrutu. Uzbērums tur ir, vēl ir vēsture un sentiments.
    
    tajā visā ir kaut kas maģisks. kaut kas maģisks ir tajās bildēs.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais

• mola

  21.10.11 13:43

  

  Reizes četras pārlasīju pirmo teikumu, lai saprastu, kad T3 paspējis tikt pie sievas! ;D Tad nolēmu, ka labāk izlasīšu visu ierakstu, tā man tapa skaidrs, par kādu sieviņu ir runa.
  
  Bet jā, tā ir mūsu (cilvēces) problēma - nevienam nevajadzīgi, pavisam aizmirsi veci ļaudis, kuri kuļas pa dzīvi vieni paši.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • almighty_j

    21.10.11 21:09

    

    your mind plays tricks on you. So does mine.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais