Pilota memuāri.

disclaimer

disclaimer

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Pēdējā laikā es te rakstu ļoti īsi un par diezgan nebūtiskām lietām. Tas nav tāpēc, ka būtisko nebūtu. Tas ir tāpēc, ka ievieta prakse norakt. Norakt sevī, noslēpt aiz atslēgas, aizmirst. Uzsēt virsū mauriņu. Tā var un tā vajag. Bezgalīgu skaitu pagātnes vagonu sev nopakaļ vilkt nav nedz iespējams, nedz vajadzīgs.
  • Divreiz pēc kārtas izlasīju "bezgalīgi skaistu pagātnes vagonu".
  • Heh. Mani ieraksti ar kkā ir ļoti reti un nebūtiski palikuši.
    • bet, vai tā ir patiesībā?
      • Iespējams, man liekas, ka manu ierakstu tēma un teiktas ir nenozīmīgi globālajā līmenī un neko diži svarīgu jau ar nepasaku. Bet manas pasaulītes līmenī jau laikam ir kkāda nozīme tam, kādēļ esmu ieciboju tieši to, ko esmu... hmmm....
        • Smaidu. Atceros šo: "The earth is a very small stage in a vast cosmic arena. Think of the rivers of blood spilled by all those generals and emperors so that in glory and in triumph they could become the momentary masters of a fraction of a dot..."

          (c) Carl Sagan.


          Nav mazu un nav maznozīmīgu lietu. Viss ir tikai attiecībā pret kaut ko. Ja Tev tas ir svarīgi, tad ar to pietiek, lai tas būtu svarīgi. :]
Powered by Sviesta Ciba