Pilota memuāri.

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Ar moci 8 minūtēs cauri Rīgai.

/Tikai piebildīšu to, ko redzu un ko secina arī daudzi komentāros - čalis zina, ko dara.
  • Uzkāp uz moča un tad aprunāsimies vēlreiz par tām gaismiņām un krāsiņām.. ;)
    • pfū, nesapratu... Vai es kur alojos?
      • Nē, nē. Tu visu saproti pareizi, izejot no normāla cilvēka pozīcijām. It's ok.
        Es tūdaļ atklāšu, kur slēpjas tas noslēpums, kas izpaužas šādā diezgan grūti uztveramā jokā, proti:
        Moči, veļļi un skūteri ir ārkārtīgi mobilas mašīnas. Manevrētspējīgas. Kas pats nav braucis, nekad nesapratīs. No malas liekas, ka tīrākā pašnāvība. Bet realitātē ir citādi. Ar auto ejot uz sadursmi, ir instinktīva tieksme spiest pa bremzēm. Ar moci, kad ir aprasts ar tā vadību, var būt arī pretēji - gāzi grīdā, tik un tā vēl paspējot izvairīties no sadursmes. Tāpat ar baikiem var arī daudz ātrāk apstāties, it īpaši lietojot priekšējās bremzes, kuras vairumam cilvēku asociējas ar lidojumu pāri stūrei. Tā tas nav. Uzmet aci kādreiz kādam mocim - redzēsi, ka priekšējais bremžu disks ir daudz lielāks par aizmugurējo.
        Ko es ar to visu gribu teikt - tie desmit 'sarkanie' (vai cik nu viņi tur bija) šajā gadījumā nespēlē nekādu nozīmi. Pie stūres ir profs, un gaismas ir tikai tā - principa pēc. Drošībai. Es nesaku, ka satiksmes noteikumi nav jāievēro, nē. Likums ir likums, vienkārši šis ir tas izņēmums, kas apstiprina likumsakarību.
Powered by Sviesta Ciba