![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Ievads.
Vārdus atrast nemaz nav tik viegli. Reizēm nākas domāt par to, kādi tad īsti ir līdzekļi, kas runā par tiem skaļāk, spēcīgāk, iespaidīgāk, sa-dzir-da-māk!!! Tomēr pat tad reizēm ir vienalga, cik skaļi kaut kas tiek pateikts, ja vien realitāte eksistē mūsu galvās un tā izvēlas neredzēt acīmredzamo un nedzirdēt dzirdamo.
Uz kādas Planētas reiz dzīvoja cilvēks. Mazs, niecīgs, nevarīgs radījums, kam daba nebija devusi nedz asus ilkņus, nedz indīgus dzeloņus, spēju mainīt ādas krāsu, redzes un dzirdes spektrus, nedz arī ko citu. Šim visnotaļ dīvainajam radījumam, kas lielā mērā nelīdzinājās nevienam no uz Planētas sastopamajiem radījumiem, bija dota tikai viena lieta - prāts. Varētu domāt, ka ar to arī visam būtu bijs jābūt atrisinātam, bet nē - laikam ritot dīvainais divkājainis pats sevi diskreditēja. Kļūdams varenāks, tas joprojām neatzina savu spēku. Teju ikkatrs šāds radījums sacīja 'nē, nu ko tad es, es jau neko'. Daļēji tā bija taisnība un daļēji - nē. Reakcijas rezultāts ir visu mainīgo summa.
Iztirzājums.
Tas, ko cilvēks neredzēja, bija paša darbība. Tas, kā vienkārša rīcība rada kompleksas sekas. Vecie paradumi + vecā tehnoloģija=paredzamas sekas. Veci paradumi + jauna tehnoloģija = Neparedzamas sekas! Lūk, kā tas viss aiziet pa ķēdīti: purkšķinam, laižam dažādas nelāgas gāzes->sildam atmosfēru->ūdens absorbē siltumu->kūst ledāji, kas atstaro gaismas enerģiju->silstam vēl vairāk->iet bojā sugas, kuras savās dabiskajās dzīvesvidēs vairs nevar izdzīvot->jūk barības ķēde->barības ķēdes galā esam mēs. Paralēli->silst okeāns->rodas aizvien spēcīgāki cikloni->to mērķa auditorija patiesībā esam mēs. Visa galā esam mēs! Lielā, smukā bumba mūs vienkārši nokratīs no pleciem, tās imūnsistēma iznīcinās savairojušos parazītus kā vīrusu. Jo mēs arī uzvedamies nevis pēc simbiozes, bet pēc parazītisma likumiem.
Nobeigums.
Noskatīties filmu. Izdarīt secinājumus un pieņemt lēmumus. Pēdējais laiks sākt rīkoties.
P.s. Citātiņš, kas man dikti patika: "It's difficult to make a man understand something when his salary depends upon his NOT understanding it."
Vārdus atrast nemaz nav tik viegli. Reizēm nākas domāt par to, kādi tad īsti ir līdzekļi, kas runā par tiem skaļāk, spēcīgāk, iespaidīgāk, sa-dzir-da-māk!!! Tomēr pat tad reizēm ir vienalga, cik skaļi kaut kas tiek pateikts, ja vien realitāte eksistē mūsu galvās un tā izvēlas neredzēt acīmredzamo un nedzirdēt dzirdamo.
Uz kādas Planētas reiz dzīvoja cilvēks. Mazs, niecīgs, nevarīgs radījums, kam daba nebija devusi nedz asus ilkņus, nedz indīgus dzeloņus, spēju mainīt ādas krāsu, redzes un dzirdes spektrus, nedz arī ko citu. Šim visnotaļ dīvainajam radījumam, kas lielā mērā nelīdzinājās nevienam no uz Planētas sastopamajiem radījumiem, bija dota tikai viena lieta - prāts. Varētu domāt, ka ar to arī visam būtu bijs jābūt atrisinātam, bet nē - laikam ritot dīvainais divkājainis pats sevi diskreditēja. Kļūdams varenāks, tas joprojām neatzina savu spēku. Teju ikkatrs šāds radījums sacīja 'nē, nu ko tad es, es jau neko'. Daļēji tā bija taisnība un daļēji - nē. Reakcijas rezultāts ir visu mainīgo summa.
Iztirzājums.
Tas, ko cilvēks neredzēja, bija paša darbība. Tas, kā vienkārša rīcība rada kompleksas sekas. Vecie paradumi + vecā tehnoloģija=paredzamas sekas. Veci paradumi + jauna tehnoloģija = Neparedzamas sekas! Lūk, kā tas viss aiziet pa ķēdīti: purkšķinam, laižam dažādas nelāgas gāzes->sildam atmosfēru->ūdens absorbē siltumu->kūst ledāji, kas atstaro gaismas enerģiju->silstam vēl vairāk->iet bojā sugas, kuras savās dabiskajās dzīvesvidēs vairs nevar izdzīvot->jūk barības ķēde->barības ķēdes galā esam mēs. Paralēli->silst okeāns->rodas aizvien spēcīgāki cikloni->to mērķa auditorija patiesībā esam mēs. Visa galā esam mēs! Lielā, smukā bumba mūs vienkārši nokratīs no pleciem, tās imūnsistēma iznīcinās savairojušos parazītus kā vīrusu. Jo mēs arī uzvedamies nevis pēc simbiozes, bet pēc parazītisma likumiem.
Nobeigums.
Noskatīties filmu. Izdarīt secinājumus un pieņemt lēmumus. Pēdējais laiks sākt rīkoties.
P.s. Citātiņš, kas man dikti patika: "It's difficult to make a man understand something when his salary depends upon his NOT understanding it."
Bet tas nav svarīgi. Svarīgi ir piespiest pasaules lielākās nācijas rīkoties un mainīt savus paradumus. It īpaši pilsētniekus. Un pat ja es dzīvoju valstī, kura kopš PSRS laikiem ir mantojusi 36% atjaunojamo energoresursu bilanci, tik un tā es gribu un gribēšu vairāk, kamēr skaitlis nesasniegs 100% un emisijas - 0.
Man jau kopš seniem laikiem ir bijusi nojauta, ka ies jautri. Pēdiņās protams. Tā kā ir zināms arī tas, ka šīs sekas īsti apturēt vairs nevar, var tikai mazināt to ietekmi, tad vēl jo vairāk ir jādara viss, kas iespējams. Un tas attiecas uz ikvienu.
Viena interesana lieta: gan Džordžs Bušs, gan Džons Kerijs (viņa pretinieks iepriekšējās vēlēšanās) ir organizācijas Scull&Bones biedri (abu kungu vienīgā replika par šo organizāciju: "this secret organization is too sectret to talk about"). Interesanta sakritība, ņemot vērā, ka šobrīd Amerikā ir aptuveni simts šīs organizācijas dalībnieku. :)
Un kur nu vēl 'Bohemian Club'..