Pilota memuāri.

Komentāri

kapitāls.

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Nezinu. Tāda sajūta, it kā es pamazām zaudētu vienu no vissvarīgākajām īpašībām, nodarbi, kas joprojām spēj aizraut - verķu un mehānismu konstruēšanu. Visvairāk gan laikam pie vainas tas, ka nevar atļauties tā vienkārši ieiet santehnikas bodē un pieprasīt sev, lūgtum, to tur gāzes degli, šitos T(ē)-savienojumus, cauruļu griezēju, pa metram no šīs-tās-un-tās-tur caurules, ā, un vītņgriezi, vītņgriezi neaizmirstam, protams. Collīgo un puscollīgo. :( :/ Sensenos laikos, tāltālā galaktikā, kad vēl īsti nekas nebija sācies, es taču iztērēju 75Ls+ supermegaduper-Kandžas aparātam, refrakcijas kolonnai no tīra kapara, nejūtot ne mazākos sirdsapziņas pārmetumus par savu rīcību. Tiesa, tolaik vēl nebija tikpat kā nekādu citu atbildīgu pienākumu. Bet vells, TĀ tomēr bija TIK LABA sajūta.


Tāda, lūk, smuka, karsta vasaras diena.
No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.
Powered by Sviesta Ciba