nē. bet man reizēm liekas, ka cepšanās par kaut ko ir Tava degviela. ja pašam nav nelaimju, par ko brēkt, tad ķeries pie globālajām, un tā uz riņķi. principā man tas netraucē, tikai liekas, ka visu laiku par kaut ko stresot varētu būt diezgan nogurdinoši.
ō, es tiešām ceru, ka tā arī nekad nekļūs par manu degvielu. Un tā nav arī apzināta vēlme pilināt darvas pilienus medus mucā (vai otrādi), vairāk tiekšanās pēc līdzsvara, pēc objektivitātes - brīžos, kad iet labi neaizmirst, ka ne visiem visur iet tāpat un otrādi - kad ir dimbā, tad atcerēties un atrast to labo, kas dod vajadzīgo spēku iet pretim šķēršļiem, nelaimēm un bailēm.
Cilvēkiem ir tieksme visu absolutizēt, krist galējībās. Tikai mazliet nobijos, ka pats sāku pēc tādas izskatīties.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Cilvēkiem ir tieksme visu absolutizēt, krist galējībās. Tikai mazliet nobijos, ka pats sāku pēc tādas izskatīties.