apmēram 360 dienas gadā Tu besies, ka visi runā tikai par melnajiem plankumiem. tad, kad svētku dienā visi beidzot pacenšas nerakt augšā visus ikdienas mēslus, to pacenties izdarīt Tu. neloģiski kaut kā. ;)
Nu, ne gluži tā. Balansam jābūt. Tomēr šajā gadījumā Neatkarības atjaunošanas gadadienā nemitīgi runā par 20 gadus veciem notikumiem, tikpat kā nepieminot noieto ceļu un to, ka zināmā mērā neatkarība ir zaudēta, un nāksies to atgūt vēlreiz.
P.S. Vai ta' es tiešām besos 360 dienas gadā? ;) Tad man tomēr ir 5 brīvdienas, ja? :)
nē. bet man reizēm liekas, ka cepšanās par kaut ko ir Tava degviela. ja pašam nav nelaimju, par ko brēkt, tad ķeries pie globālajām, un tā uz riņķi. principā man tas netraucē, tikai liekas, ka visu laiku par kaut ko stresot varētu būt diezgan nogurdinoši.
ō, es tiešām ceru, ka tā arī nekad nekļūs par manu degvielu. Un tā nav arī apzināta vēlme pilināt darvas pilienus medus mucā (vai otrādi), vairāk tiekšanās pēc līdzsvara, pēc objektivitātes - brīžos, kad iet labi neaizmirst, ka ne visiem visur iet tāpat un otrādi - kad ir dimbā, tad atcerēties un atrast to labo, kas dod vajadzīgo spēku iet pretim šķēršļiem, nelaimēm un bailēm.
Cilvēkiem ir tieksme visu absolutizēt, krist galējībās. Tikai mazliet nobijos, ka pats sāku pēc tādas izskatīties.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
P.S. Vai ta' es tiešām besos 360 dienas gadā? ;) Tad man tomēr ir 5 brīvdienas, ja? :)
Cilvēkiem ir tieksme visu absolutizēt, krist galējībās. Tikai mazliet nobijos, ka pats sāku pēc tādas izskatīties.