Pilota memuāri.

Jāpiebilst, ka Andrejsalā savu kāju spēris esmu vien pāris reizes mūžā, tāpēc pat tajās nedaudzajās ēkās un apkārtnē orientējos švaki vai neorientējos nemaz. Šoreiz nebija tik grūti, jo vakara krēslā jau slīgstošo celtņu vidū tikai viena izcēlās ar blakus tai atstātiem auto un manāmu dzīvību iekšpusē. Jē.
Ļaudis bija novākušies tiešām kolosāli. Čaļi bija pamatīgi gatavojušies, gan ar savu mazo vizuālo ievadprezentāciju par lokālo Latvijas saistību ar Zeitgeist paustajām idejam, gan ar vispārējo lekciju, pēc kuras sekoja Q & A sesija 2 daļās, abās valodās un ar TIK RETI kur jūtamu abpusēju sapratnes garu, ka kādu brīdi ērti iekārtojies dīvāniņā pēdējās rindās, es vienkārši klusēju un klausījos, pirms izlēmu sākt uzdot jautājumus. Uhh, ļaudis tiešām turējās godam, bet tāds nu tas darbs - lietai jāpieiet ar konstruktīvu skepsi un atvērtu prātu.

Galu galā, viss 'tuss' vēlreiz pierāda to, ka tikai 'dzīvajā' vislabāk iespējams uztvert to garu un sajust tās idejas, kas šādās domubiedru grupās virmo gaisā. Tas IR savādāk, nekā apspriest šos pašus jautājumus forumos vai diskusiju grupās. Ā, un starp citu, par šo informatīvās apmaiņas sistēmu - tas ir atsevišķs stāsts.

Bij' forši (f*cking AWESOME, to be exact), neskatoties uz to, ka nevienu paziņu tur neredzēju (huh, what a surprise. reizēm liekas, ka mani neņem par pilnu, bet nu ko tur). Toties sapazinos ar tiem čaļiem, kas visu šito nes cauri uz saviem pleciem. Redzēs, kas būs tālāk.