Pilota memuāri.

Tā nu tas ir sanācis, ka kopš neatminamiem laikiem ir nācies kaut ko dalīt ar kādu. Uzreiz noprecizēsim - Sīko Krupi. Bet vienā brīdī, galvenokārt mana slinkuma pēc, tas aizgāja par tālu. Tas notika toreiz, sen, sen atpakaļ, kad pieslēdzu netu. Situācija bija neapskaužama - izdalīt to neizdevās, tāpēc visu šo laiku mana dūcošā kaste tika 'dalīta' starp 3 lietotājiem. Vecākā paaudze, protams, galvassāpes man kā adminam nesagādāja. Toties Sīkais Krupis gan! Protams, bija arī vērtīgas lietas - apguvu prasmes piešķirt smieklīga izmēra kvotas uz cietajiem diskiem, lai Mēsls nevarētu savilkt kaut kādu drazu un liedzu pieeju konkrētām direktorijām un procesiem, taču ar to, diemžēl, bija par maz. Pastāvēja vēl arī fiziskā pasaule, kurā paralēli tika izmantots MANS privātīpašums - monitors/i, klavieres, peles, pastiprinātāji, audiosistēmas, apgaismojums, krēsls un tamlīdzīgi. Kā jau tas notiek reizēs, kad priekšmetiem ir (kaut vai teorētiski) vairāk par 1 īpašnieku, lietas sāk iet greizi. Objekti nolietojas un lūst, bet labot tos neviens negrasās. Tas jādara formālajam saimniekam - man, tātad! :@ Bet kopš šodienas tam ir pielikts PUNKTS! Trekns. Ar dzelzs apņēmību es pārinstalēju Windozi, izkodu un pieliku trūkstošos patch'us, šo un to jaunu apguvu par tīklu struktūru, IP adrešu laukiem, MAC adrešu lietošanu un koriģēšanu, kā rezultātā iNET's ir pieejams abiem dampjiem. Un tagad - tā vairs nav mana problēma, ja Krupja kastē iemeties vīruss vai spyware bliež šifrētas datu paketes prom lērumā. Nē, mani tas neuztrauc! Man vairs nevar uzdot jautājumus, 'Eu, Jāni, a kāpēc CD-RW nestrādā?' un tamlīdzīgus šitus. Nē, es par to vairs neatbildu! [atskaņoju vienu parupju telefonā ierakstīto melodiju ar aptuveno saturu 'a kuru tas p**?'] Mans agregāts darbojas perfekti. Un tagad - VĀCIES no MANAS teritorijas. UN NEATGRIEZIES!
JĒĒĒĒ!!! Nu ir laime pilnībā. Manas mantas atkal beidzot pieder TIKAI man.