Pilota memuāri.

A bit of common sense needed.

A bit of common sense needed.

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Ir lietas, ko es nevaru komentēt. Vienkārši tur vārdi ir nevietā, neveikli, lempīgi un aplam nederīgi. Taču dzirdu un saklausu. Redzu itin visu un viennozīmīgi kaut ko domāju pie sevis, taču tādos gadījumos tas tur arī paliek. Reizēm rodas kādas idejas un plāni, reizēm ne. Tomēr dzīve līdz šim bijusi pilna neizmantotu iespēju, nezināmu pagriezienu un neizpētītu apvāršņu, kam pašauts garām, izvēloties vien retus momentus. Man vajadzēja būt, bet es nebiju. Vajadzēja kļūt par -uhhh-, bet es nekļuvu. Vajadzēja rīkoties savādāk, bet es nosēņoju vai nopūdelēju. Dēm! Varbūt paveiksies nākamreiz.

Iespējas nekad nebeidzas, tās tiek piedāvātas tik ilgi, līdz kādu no tām izmantojam, un pat tad šis process nebeidzas. Vienkārši tie ir pagrieziena punkti.
  • Tie, kuri ir ceļā uz savām virsotnēm. Bračiņš, daži bijušie skolasbiedri, un, teju ikviens visapkārt. Un tā nav aplamība, ja saku, ka buksēju. Par ģēniju sevi uzskatīt ir bīstami, un par nejēgu, tikpat. Bet 'nejēga' vismaz skan pieticīgāk.
    • es varu saderēt, ka Tavs bračiņš Tevi apbrīno. nav jēgas likt sevi par kādu zemāk. varbūt viņi nemaz negrib Tev uz galvas kāpt..

      (nav tik vienkārši kā izklausās, jo patiesībā man ir tieši tāpat. tikai, atšķirībā no Tevis, pamatotāk..)
      • Abos gadījumos tas ir 'Kas no tevis iznāks?' jautājums. Un varianti ir vairāki, tostarp arī tas, kurā var neiznākt nekas īpašs. Visiem jau vienmēr liekas, ka tieši viņiem ir taisnība, bet tā tas ne vienmēr ir.
Powered by Sviesta Ciba