Pilota memuāri.

Ir lietas, ko es nevaru komentēt. Vienkārši tur vārdi ir nevietā, neveikli, lempīgi un aplam nederīgi. Taču dzirdu un saklausu. Redzu itin visu un viennozīmīgi kaut ko domāju pie sevis, taču tādos gadījumos tas tur arī paliek. Reizēm rodas kādas idejas un plāni, reizēm ne. Tomēr dzīve līdz šim bijusi pilna neizmantotu iespēju, nezināmu pagriezienu un neizpētītu apvāršņu, kam pašauts garām, izvēloties vien retus momentus. Man vajadzēja būt, bet es nebiju. Vajadzēja kļūt par -uhhh-, bet es nekļuvu. Vajadzēja rīkoties savādāk, bet es nosēņoju vai nopūdelēju. Dēm! Varbūt paveiksies nākamreiz.

Iespējas nekad nebeidzas, tās tiek piedāvātas tik ilgi, līdz kādu no tām izmantojam, un pat tad šis process nebeidzas. Vienkārši tie ir pagrieziena punkti.