Btw, šodien vienam no mūsējiem esot Epic Battle. I.e. - atvērta diskusija, kurā vēl piedalās viens kristietis, viens baptists un viens ateists. Palūdzām, lai šis ieraksta sarunu - moš varēs izrēkties. Izspārdīs ka nu tikai vai... ^-^
Protams. Bet runa jau ir par dogmu praktizēšanu - kad parāda, pats redz, bet atsakās ticēt. Kā ar tiem 'gudrajiem', kas atsacījās ieskatīties Galileo Galileja teleskopā, tādējādi 'pierādot', ka neeksistē kaut kas, ko viņi nav redzējuši.
Kas negribēs ticēt, tas neticēs. Acs ieskatīsies teleskopā, bet apziņa izfiltrēs nevēlamo infu. Tāpat Dievs ir pieejams visiem, bet lielākā daļa cilvēku atsakās Viņu atzīt, jo Dieva atzīšana prasa pazemību, bet šajā pasaulē lepnums ir "the name of the game".
Nu lūk, varbūt vienā brīdī Tev pierāpos, ka visi cilvēki ir šizofrēniski, visi filtrē infu šitādā veidā un Dievs ir vienīgais, kas spēj cilvēku atgriezt pie garīgās veselības (nesašķeltības) - ja viņš ļauj/tic.
Bet nevienu tā pa īstam piespiest nevar. Tā kauja katram jāizcīna pašam. Mēs varam tikai palīdzēt, parādot objektīvo realitāti. To, kas ir, neatkarīgi no tā, ko par to kāds domā vai nedomā/ignorē.
:P Bet es tomēr negribu, lai man 'pierāpo', ka visi ir šizofrēniski. It īpaši tāpēc, ka tā nav.
Piespiest nevar un nevajag un par to es nemaz nerunāju. Visi mēs esam šizofrēniski un tas ir fakts. Vnk lielākā daļa cilvēku to sevī neievēro vai arī uzskata par normālu parādību. Turklāt - kas gan ir objektīvā realitāte? Tāda ir pieejama tikai Dievam, bet, ja mēs neticam Dievam, tad mums VISPĀR nav pieejas "objektīvajai realitātei". Mēs esam nepilnīgi/relatīvi, tāpēc mums vienmēr viss būs subjektīvs. Cilvēkam nekas nevar pastāvēt ārpus paša domām, tāpēc tik milzīga nozīme ir tai transcendencei, kuru sniedz ticība absolūtam.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
you know what i mean.
Tāpat Dievs ir pieejams visiem, bet lielākā daļa cilvēku atsakās Viņu atzīt, jo Dieva atzīšana prasa pazemību, bet šajā pasaulē lepnums ir "the name of the game".
Zini, tas jau man tik ļoti atgādina baiso Orvela vīziju romānā "1984", ka nemaz negribas domāt. Tā jau ir apzināta realitātes sagrozīšana savā prātā.
:P Bet es tomēr negribu, lai man 'pierāpo', ka visi ir šizofrēniski. It īpaši tāpēc, ka tā nav.
Visi mēs esam šizofrēniski un tas ir fakts. Vnk lielākā daļa cilvēku to sevī neievēro vai arī uzskata par normālu parādību.
Turklāt - kas gan ir objektīvā realitāte? Tāda ir pieejama tikai Dievam, bet, ja mēs neticam Dievam, tad mums VISPĀR nav pieejas "objektīvajai realitātei". Mēs esam nepilnīgi/relatīvi, tāpēc mums vienmēr viss būs subjektīvs. Cilvēkam nekas nevar pastāvēt ārpus paša domām, tāpēc tik milzīga nozīme ir tai transcendencei, kuru sniedz ticība absolūtam.