Pilota memuāri.

Pēdējā laikā es naktīs redzu murgus. Tas ir, lielākā daļa sapņu ir murgi. Krāsaini, pilni spraigas darbības, bet tajos mūžīgi ir kaut kādi ļaunie tēli, kurus nevar uzveikt. To rētas sadzīst zibens ātrumā, ja tie ir cilvēki, ja androīdi vai kaut kādas mašīnas, tad neiespējami izjaukt to mehāniskās funkcijas. Es vienmēr esmu praktiski neapbruņots un spiests bēgt. Nav spridzekļu, šaujamieroču, auksto ieroču, nekā. Vai arī tie izrādās neefektīvi.
Īsāk sakot, sapņos visu laiku notiek kas nelāgs. Protams, es to nemēģinu tulkot, taču tur varbūt ir kaut kāda jēga?