![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Nudien nezinu. Šaubas neatstājas. Murgi neizzūd. Reizēm tie uzplaiksnī tik spilgti, ka pamostoties pirmā doma ir 'cik labi, ka tas bija tikai sapnis'! [vai 'tikai'?] un tad tas palēnām izplēn, ja nemēģina atcerēties. Baisi. Kad būs labi - nezinu. Es tikai gaidu un gaidu, bet nekas īsti nenotiek.