Pilota memuāri.

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Vienu vienīgu reizi esmu stājies pretī Mātei Korozijai. Vinnēt var, bet sarežģīti. Un jābūt drošam, ka ir tā vērts.
Un šeit šoreiz nav tā vērts. :(

/Šīs monētas otra puse ir tā, ka pats sev dzīvot es protu vienīgi prātīgi un droši. Bez liekiem izlēcieniem nezināmajā un nepārdomāties, mirkļa kaislību soļiem. Jā, drošības sajūtas ir pietrūcis desmitgadēm, un bez drošības sajūtas par avantūrām nav, ko runāt. Laipni lūgts uz planētas Zeme.
Šobrīd, goda vārds, gribas to pašu Fallin Away un ar fona troksni 'vuuooooooorrrrrrr' tapt piemītam krēslā. Protams, tas viss pāries. Tobiš, pats nospiedīšu tās sajūtas kā prusaku, un.... aj, karoč.
Neaizmirsīsim, ka šodien ir dārzeņdiena un dārzeņdienas neskaitās.
  • Vot, par to sataisīšanu.
    Viņam joprojām nav spārnu (kas mētājas S-pilī) un purna, resp - bampera, lukturu, etc. Pēdējā tehniskā skatē ir 2nieki par abiem spārniem un nevienmērīga stāvbremzes darbība. Attiecīgi tas viss nojaukts šī iemesla dēļ. Jauni spārni ir, bet jākrāso, purns jāsalasa atpakaļ.

    Tātad - 375eur nodokļu parāds + skate + apdrošināšana + transporta izdevumi ar evakuatoru uz servisu, kur viss tiek salasīts atpakaļ, spārni sakrāsoti. Etc. Nunez.
    Droši vien, ka uz tiem pašiem 700 ar diezgan palielu čakaru.

    Teiksi, ka ir tā vērts?
    • Nu ok, nav. :D Bet ne jau kopējā stāvokļa, bet tieši tāda nodokļu parāda dēļ.

      Spārnus var nokrāsot atsevišķi, atvest uz vietu ar cargo velosipēdu (muhahaha) un tad pieskrvēt, tur servis nav vajadzīgs. To stāvbremzi arī var mierīgi sataisīt pašu spēkiem, nekas tur nevar būt.
Powered by Sviesta Ciba