Vispirms: Why Generation Y is unhappy.
also VIDEO bonusā.
Un vēl. Ar katru nākamo paaudzi rokraksti kļūst aizvien briesmīgāki. Un mēs te ar![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
emiilia spriedām. Vai, attīstoties digitālajai videi, pienāks laiks, kad rokraksts kā tāds vairs nebūs vajadzīgs un viss notiks elektroniski? Nebūs vajadzīgs pat paraksts slēdzot līgumu ar banku vai dzīvokļa izīrētāju, tā vietā būs eID, kā tas šobrīd jau lielā mērā notiek ar dažādām publisko iniciatīvu platformām.
Beigās nebūs vajadzības pēc rokraksta kā tāda. Varēs prast lasīt bez prasmes rakstīt. Ar roku.
Weird.
also VIDEO bonusā.
Un vēl. Ar katru nākamo paaudzi rokraksti kļūst aizvien briesmīgāki. Un mēs te ar
emiilia spriedām. Vai, attīstoties digitālajai videi, pienāks laiks, kad rokraksts kā tāds vairs nebūs vajadzīgs un viss notiks elektroniski? Nebūs vajadzīgs pat paraksts slēdzot līgumu ar banku vai dzīvokļa izīrētāju, tā vietā būs eID, kā tas šobrīd jau lielā mērā notiek ar dažādām publisko iniciatīvu platformām.Beigās nebūs vajadzības pēc rokraksta kā tāda. Varēs prast lasīt bez prasmes rakstīt. Ar roku.
Weird.
Mnu, man palīdz, jā. Nezinu kā citiem. Man ir visai vizuāla atmiņa, iespējams tāpēc.
Bet es laikam špikoju no Tevis un šādas kārtības jēgu arī ieraugu tieši caur to, kā jūs to darāt, un tad tas arī iegūst savu pamatojumu - kāpēc kārtībai ir jēga un kā tā tevi pašdisciplinē.
Sevi vairāk saistu ar metāliem, ka prasa pārdomātas rīcības un secīgas darbības, precizitāti un akurātumu. Arī visai lielu brain-power atdevi, lai visam izsekotu un nokontrolētu. Kā vakar spriedām pastaigā, pēc katra sūrā rāviena es izdegu no parsātinājuma.
Un kāpēc ar mākslu ne?
Joēē'. Pēc manas loģikas - izdedz vai nē, process rezultējas ar kaut ko skaistu. Elegantu. Acij patīkamu. Tautā to dēvē par "mākslu" (šajā gadījumā - metālmākslu) un tos, kas ar to vai ko tamlīdzīgu nodarbojas - par māksliniekiem.
Y/N/F?
Redz, tu pats saki " tiem, kas parasti ar "mākslu" saistīti, kaut kāda kārtības, hronoloģijas un hierarhijas izpratne ir visai izplūduši jēdzieni." Man jau studiju laikā pārmeta, ka man nepiemīt "mākslinieka" domāšana viņu izpratnē. Jo kaut kā skatoties apkārt tie lielie "mākslinieki" ir tie atbrīvotie cilvēki, kas sper ārā, liek uz papīra, performancēs visu, kas ir viņu galvās, no kā tad arī rodoties tā lielā māksla. Es tā nedaru, tas, ko es palaižu pasaule vairāk vai mazāk ir sakārtots, gan jau ka tur rodas tas it kā stīvums un smagnējība, ko man pārmet.
Ne velti pats brīnies par to, ka kāds mūs nosauc par mākslinieku, jo tas vārds diemžēl ir ar visai nelāgu piegaršu. Tikmēr metālmākslinieks jau ir kaut kā citādāk. Nez.
Un tas tik ļoti izsita korķus, jo ķip' kā - mēs taču bīdām zinātni. Zinātniskas ķecerības. Viss ir eksperimenti. Bet izrādās, ar to bija domāts fundamentālais veids, kā tiek pieiets pasaulei. Ar atvērtu prātu, ar vēlmi eksperimentēt. Un ja tā nebūtu, arī visi Tavi gredzeni un rotas būtu vienādi. Štancēti. Bet tajos ir ielikta kaut kāda sajūta, kaut kāda dzirksts, kaut kāda ideja, taču tā nekad un nekādos apstākļos nedod iespēju darīt darbu kā haltūru. Slīpēt pavirši, kodināt nerūpīgi. Un tur ir tā atšķirība. Lielie 'mākslinieki' domā, ka ar ideju pietiek, izpildījums var būt arī ar līmes pistoli salipināti putuplasta kluči un cilvēku silueti. Un to saucot par 'skici'. Bet nevar.
un man ir prieks, ka mēs neviens nepārstāvam to 'galu', cik nu mums vispār ir sakars ar tādiem ļaudīm.
Un es ilgi nevarēju saprast, kāpēc visas mūsu ēverģēlības un izdarības piesaista tieši tādus cilvēkus lielā skaitā. Kaut kādus 'pasistos'. :D
Māksla ir tas, kas paliek pāri, kad izdestilē ideju. Vairākkārt.
Te nu atkal parādās, cik savādāki esam no tiem citiem. Laikam.