Pilota memuāri.

čaumala ir, bet vidus tukšs.

čaumala ir, bet vidus tukšs.

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Ļoti maz kas manī vairs izraisa sajūsmu - tās tirpas, skudriņas, pjūro āsomnessu, that sort-of thing.

but, well, this (among other things) still certainly does. (un Štrauss arī.)

BET. Dzenoties pēc sajūtām, kas ļauj kaut uz mirklīti sajusties dzīvam citādi visnotaļ vienmuļā procesā, sauktā par dzīvi, aizvien biežāk nākas sev atzīt, ka tās ir tās pašas sajūtas, kas nāk līdzi kopš neatminamiem laikiem - par kosmosu, ceļojumiem uz un no citām planētām, telpā un laikā, un visu, kas piederas pie lietas.
Un ne kripatas nav vajadzīgs no šīs laicīgās dzīves. Ēdieni, dzērieni, hedonisms - tas viss ir tikai pārejošs process. Mēģinājumu un kļūdu metode. Bet tas Kaut Kas tur ārā gaida. Gaida joprojām. Gaidīs mūžīgi, ja vajadzēs. Gadīs un sagaidīs.
  • Saprotu, ka tas nav gluži tas, bet - vai Tu uz Marsu gribētu lidot?
    • [info]
      Ak dievs, nē, tu runā par to pašnavības miisiju kurai vēl nesen cilvēkus/izmēģinājuma trusīšus vāca?
      • Baidos, ka gluži pašnāvības misija tā nebūs gan. Sliktākajā gadījumā varēs izklaidēties, pievēršot uzmanību tiem objektiem, kurus NASA spītīgi atsacījās izpētīt ar Curiosity.
    • Bez domāšanas. Bet Pauls jau ir pieteicies. ;)
Powered by Sviesta Ciba